Attēlā redzams parks rudenī ar plašu koku grupu, kuru lapotne iekrāsojusies dzeltenos, oranžos un zaļos toņos. Koku vainagi ir blīvi un daudzslāņaini, veidojot krāšņu fonu pret gaišajām debesīm. Zāliena virsma priekšplānā ir atklāta un klāta ar izkliedētām nokritušām lapām, kas piešķir ainavai sezonālu raksturu.

Centrālajā daļā starp kokiem izceļas vertikāla koka skulptūra ar izteiktu, vienkāršotu formu. Tā organiski iekļaujas apkārtējā vidē un vizuāli sasaista atklāto zālienu ar koku masīvu fonā. Skulptūra kalpo kā skaidrs telpisks akcents, neizjaucot dabiskās ainavas līdzsvaru.

Koku dažādais augstums un lapu krāsu pārejas rada dziļuma un telpiskuma sajūtu. Ainava šķiet sakārtota, bet vienlaikus dabiska, bez stingrām robežām. Rudens krāsas, gaisma un koka elementi kopā veido mierīgu, vizuāli bagātu vidi, kas piemērota atpūtai un klusai dabas vērošanai.