Attēlā redzams parks rudenī, kur augsti koki ar kuplām vainagu formām veido ritmisku alejas sajūtu. Lapas pārsvarā iekrāsojušās koši dzeltenos un zaļganos toņos, bet zeme klāta ar nobirušu lapu slāni, kas mīkstina ainavas kopskatu. Gaisma starp koku stumbriem ir vienmērīga un mierīga, radot līdzsvarotu telpas uztveri.

Starp kokiem skaidri saskatāmas koka skulptūras, kas izvietotas dažādos attālumos un augstumos. Tās izceļas ar vertikālu formu un lakonisku siluetu, vienlaikus saglabājot vizuālu saskaņu ar apkārtējo vidi. Skulptūras piešķir parkam kultūras un māksliniecisku dimensiju, nepārtraucot dabiskās ainavas plūdumu.

Koku stumbru slīpums un neregulārā izvietojuma struktūra piešķir ainavai dinamiku. Atklātās vietas starp kokiem ļauj skatienam brīvi virzīties cauri telpai, radot plašuma sajūtu. Rudens krāsas un dabiskie materiāli kopumā veido mierpilnu, sakārtotu vidi, kas piemērota nesteidzīgai pastaigai un apkārtnes vērošanai.