Attēlā redzama plata smilšaina taka, kas vijas starp lēzenām piekrastes kāpām. Smiltīs redzami viļņveida reljefa nospiedumi, kas veido dabisku un ritmisku virsmu. Kāpju nogāzes vietām klātas ar retām piekrastes zālēm un augiem, kas nostiprina smilšu struktūru.

Kāpas abās takas pusēs ir dažāda augstuma, radot telpisku dziļumu un virziena sajūtu. Fonā redzami atsevišķi koki un krūmi, kas iezīmē pāreju no atklātas smilšu ainavas uz zaļāku piekrastes veģetāciju. Ainava šķiet klusa un neskarta, bez redzamām cilvēku darbības pazīmēm.

Debesis aizņem lielu attēla daļu un ir koši zilas ar izkliedētiem, baltiem gubu mākoņiem. Gaisma ir vienmērīga, izgaismojot smilšu toņus un augu krāsas. Kopējais skats rada mierīgu, plašu un dabisku piekrastes noskaņu.