Attēlā redzamas koka mola paliekas pie Papes bākas, kas stiepjas no smilšainā krasta Baltijas jūrā. Koka konstrukcija ir klāta ar zaļām aļģēm, kas skaidri izceļas uz ūdens zilganzaļā fona. Priekšplānā redzamas viļņu noskalotas smiltis.

Jūras virsma ir mierīgi viļņota, ar nelieliem viļņiem, kas lūst pret mola atliekām. Koka stabi ir daļēji iegremdēti ūdenī, liecinot par ilgstošu jūras ietekmi. Horizonts ir skaidri saskatāms zem zilām, tīrām debesīm.

Ainava rada mierīgu un nedaudz vēsturisku noskaņu, kur dabas procesi pakāpeniski pārņem cilvēka veidotas konstrukcijas. Attēls uzsver piekrastes vidi un jūras pastāvīgo kustību.