Attēlā redzamas koka mola paliekas, kas atrodas tieši viļņu zonā pie smilšainas pludmales. Koka stabi ir klāti ar zaļām aļģēm, un jūras ūdens tos regulāri apskalo. Priekšplānā redzami nelieli viļņi, kas lūst pret krastu.

Jūra fonā ir dinamiska, ar baltām putām uz viļņu galotnēm. Mola atliekas veido līniju, kas virzās no krasta jūrā, piešķirot attēlam izteiktu kompozicionālu virzienu. Debesis ir skaidras un zilas.

Attēls ataino dabas un cilvēka veidotas struktūras mijiedarbību piekrastē. Skats ir dzīvīgs un dabīgs, uzsverot jūras spēku un piekrastes mainīgo raksturu.