Bareljefā attēlota gara, bārdaina vīrieša figūra garā tērpā ar jostu, kas stāv zem izplestas ozola vainaga. Vienā rokā viņš tur augstu koka spieķi, otru roku izstiepis pret akmens plāksni sev labajā pusē.

Pie viņa kājām, kreisajā pusē, izgrebts neliels priekšmets, kas atgādina degošu lāpu vai svečturi, bet labajā pusē redzams neliels, apaļīgs akmens ar tajā iekaltu rakstu – daļēji saskatāmi atsevišķi burti un cipari, tostarp ciparu virkne, kas atgādina gadskaitli.

Kompozīciju no visām pusēm ieskauj granītā izcirsts ozola zaru un lapu raksts, kas piešķir ainai svinīgu, rituālu raksturu. Šis reljefs ir daļa no plašāka pieminekļa Marijampolē un attēlo senāku, pirms rakstības laikmeta simboliku.