Lietuva

Lietuva (lietuviešu: Lietuva), oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm. Lietuva robežojas ar Latviju ziemeļos, Baltkrieviju dienvidaustrumos, Poliju dienvidos un Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu dienvidrietumos. Lietuvas galvaspilsēta ir Viļņa. Platība - 65,303 km², iedzīvotāji 2018. gadā - 2 810 118.

Vēsture

Agrīnā vēsture (līdz 1385. gadam)

• Pirmās pieminēšanas un apvienošana: Lietuvas vārds rakstiskos avotos pirmo reizi minēts 1009. gadā Kvedlinburgas hronikā. 13. gadsimta vidū, cīņās pret Vācu un Zobena brāļu ordeņiem, kunigaitis Mindaugs apvienoja baltu cilšu zemes. 1253. gada 6. jūlijā Mindaugs tika kronēts par Lietuvas karali (šī diena Lietuvā tiek svinēta kā Valsts diena).

• Ekspansija un Dižkunigaitija: 14. gadsimta laikā dižkunigaišu Ģedimina, Aļģirda un Ķēstuta vadībā Lietuvas Dižkunigaitija paplašināja savas robežas Austrumeiropā, kļūstot par vienu no nozīmīgākajām valstīm reģionā un veiksmīgi atsitot Krusta karus.

Personālūnija un kopvalsts ar Poliju (1385—1795)

• Krēvas un Ļubļinas ūnijas: 1385. gadā tika noslēgta Krēvas ūnija — dižkunigaitis Jogaila apprecēja Polijas karalieni Jadvigu, kļūstot par Polijas karali un aizsākot Lietuvas kristietizāciju. 1410. gadā Žalgiras (Grūnvaldes) kaujā Lietuvas un Polijas apvienotais karaspēks sakāva Vācu ordeni.

• Žečpospolita: 1569. gadā tika noslēgta Ļubļinas ūnija, izveidojot Polijas-Lietuvas kopvalsti (Žečpospolitu). Tā bija federatīva valsts ar kopīgu monarhu un parlamentu (Seimu). Valsts plaukuma periodā tā sniedzās no Baltijas līdz Melnajai jūrai, tomēr 18. gadsimtā iekšējās krīzes un kaimiņvalstu spiediena dēļ piedzīvoja trīs sadalīšanas (1772, 1793 un 1795. gadā).

Krievijas Impērijas pakļautībā (1795—1915)

• Aneksija un sacelšanās: Pēc Žečpospolitas trešās sadalīšanas 1795. gadā lielākā daļa Lietuvas teritorijas tika pievienota Krievijas Impērijai. Lietuvieši un poļi rīkoja divas vērienīgas sacelšanās (1831. un 1863. gadā), kuras tika apspiestas.

• Pretestība un preses aizliegums: Pēc 1863. gada sacelšanās cariskā valdība aizliedza drukāt grāmatas lietuviešu valodā ar latīņu alfabēta burtiem (1864–1904). Šajā periodā izveidojās unikāla kultūras pretestības kustība — knānes (knygnešiai jeb grāmatu nešēji), kuri slepus ienesa lietuviešu grāmatas no Mažoji Lietuva (Mazās Lietuvas / Austrumprūsijas).

Neatkarības pasludināšana, okupācija un mūsdienas

• Neatkarīgā valsts (1918–1940): Pirmā pasaules kara laikā 1918. gada 16. februārī Lietuvas Padome pasludināja neatkarību. Starpkaru periodā valsts pagaidu galvaspilsēta bija Kauņa, jo Viļņas apgabalu bija ieņēmusi Polija.

• Okupācija un deportācijas: 1940. gadā Lietuvu okupēja PSRS, 1941. gadā — Nacistiskā Vācija, bet 1944. gadā atkal atgriezās padomju režīms. Sekoja masveida deportācijas un bruņota mežabrāļu (partizanai) pretestība līdz 1950. gadu vidum.

• Atmoda un mūsdienas: 1990. gada 11. martā Lietuva kļuva par pirmo padomju republiku, kas pasludināja neatkarības atjaunošanu. 2004. gadā valsts pievienojās ES un NATO, bet 2015. gadā pārgāja uz eiro valūtu.

Ģeogrāfija un daba

Lietuva atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu malā.

• Reljefs: Lielākoties līdzenains ar paugurainēm austrumos un rietumos. Augstākais punkts ir Aukštojas kalns (293,8 m virs jūras līmeņa).

• Ūdeņi: Garākā upe ir Ņemuna (Nemunas), kas ietek Kuršu mārē. Valstī ir vairāk nekā 2800 ezeru, no kuriem lielākais ir Drūkšu ezers, bet dziļākais — Tauragns (62,5 m).

• Piekrastes līnija: Lietuvai ir aptuveni 99 km gara Baltijas jūras piekraste, ko raksturo smilšainas pludmales un unikālā Kuršu kāpa.

• Meži: Aptuveni 33% no valsts teritorijas klāj meži (galvenokārt priedes un egles).

Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita

Interesanti fakti tūristiem

• Užupes Republika (Užupio Respublika): Viļņas vecpilsētas rajons, ko mākslinieki 1997. gadā jokojot pasludināja par neatkarīgu republiku. Tai ir savs karogs, konstitūcija (iztulkota vairākās valodās un izlikta uz sienas) un prezidents.

• Traķu salaspils: Vienīgā viduslaiku pils Austrumeiropā, kas uzcelta uz salas ezera vidū. Šeit vēsturiski dzīvo arī karaīmi — unikāla tjurku izcelsmes mazākumtautība, kuras nacionālais ēdiens kibinai (pīrādziņi ar gaļu) ir kļuvis par iecienītu tūristu gardumu.

• Kuršu kāpa un Nida: Unikāls dabas veidojums starp Baltijas jūru un Kuršu māri ar Milžu kāpām (piemēram, Parnidža kāpu). Nida ir slavena ar koka arhitektūru un dzintara amatniecību.

• Krustu kalns (Kryžių kalnas): Mistikas pilns pakalns netālu no Šauļiem, kur izvietoti vairāk nekā 100 000 krustu. Tas kalpo kā simbols lietuviešu tautas ticībai un brīvības tiesībām.

• Aukstā kara muzejs Žemaitijā (Plokštine): Bijušā slepenā padomju pazemes raķešu bāze, kur mūsdienās izveidots muzejs un iespējams apskatīt starpkontinentālo raķešu šahtas.

• Lietuviešu virtuve: Papildus slavenajiem cepelīniem un zupai šaltibarščiai, obligāti jāmēģina tradicionālais šakotis (šakotis — zarainis pyragas), kvasa variants gira un tumšā rupjmaize.