Šis attēls iemūžinājis mirkli, kad rietošās saules stari izgaismo vecos koka steķus pie Papes kanāla. Ledus, kas ieskauj koka pāļus, mirdz siltos toņos, radot spēcīgu kontrastu ar tumšo koksni un auksto ūdeni. Ledus formācijas ir biezas un gludas, vietām pārtopot garās lāstekās, kas karājas virs sasalušās piekrastes.

Fonā redzams plašs, mierīgs ūdens klajums, uz kura sāk veidoties ledus garoza un vižņi. Debesis pie horizonta krāsojas dzeltenīgi sārtos toņos, liecinot par saulrieta tuvošanos. Gaisma un ēnas uz ledus virsmām rada izteiktu tekstūru un telpiskuma sajūtu.

Priekšplānā ledus klāj ne tikai koka konstrukcijas, bet arī krasta akmeņus, veidojot vienlaidus sasaluma joslu. Skats ir meditatīvs un skarbs, atspoguļojot Latvijas piekrastes ziemas dabas neskarto skaistumu. Kompozīcija uzsver dabas varenību un mieru dienas beigās.