Attēlā iemūžināti vecie koka steķi pie Papes kanāla, kurus klāj bieza sniega un ledus kārta. Spilgtā dienas gaisma rada asus kontrastus starp balto sniegu un tumšajiem koka fragmentiem, kas vēl rēgojas ārā no sasaluma. Konstrukcijas stiepjas rindā, iezīmējot kādreizējo būvju atrašanās vietu piekrastes zonā.

Tālumā redzama kāpu josla ar sausu zāli un nelieliem krūmājiem, kas nedaudz izceļas uz sniegotā līdzenuma fona. Debesis ir pilnīgi skaidras un koši zilas, kas raksturīgs aukstām, saulainām ziemas dienām. Visa zeme ir klāta ar vienmērīgu, baltu sniega segu, kas mirdz saules staros.

Šis skats atspoguļo klusumu un mieru, kas valda piekrastē ziemas sezonā. Ledus skulptūras, kas izveidojušās ap koka pāļiem, liecina par spēcīgo vēju un viļņu darbību pirms sasalšanas. Attēls lieliski parāda dabas transformējošo spēku, pārvēršot vecas koka konstrukcijas mākslinieciskos objektos.