Attēlā redzams plašs un mierīgs Vecslocenes upes līkums, kurā izteiksmīgi un skaidri atspoguļojas koku stumbri, zari un debesis. Tumšā ūdens virsma darbojas kā spogulis, precīzi atkārtojot krastā augošo koku siluetus un mākoņu kontūras.

Abpus upes gultnei stiepjas biezs sausu, zeltaini brūnu niedru lauks, kas iezīmē ūdenstilpes krasta līniju. Labajā pusē aug grupa augstu, slaidu koku ar pavasarī plaukstošām lapām, savukārt kreisajā pusē uz nelielas pussaliņas izceļas atsevišķi, nedaudz retāki koki.

Tālajā fonā redzama zema meža josla, kas saplūst ar horizontu. Debesis virs ainavas ir klātas ar gaišiem, dūmakainiem un zilganiem mākoņu slāņiem, radot mierīgu un maigu pavasara dienas apgaismojumu.