Vecslocene

Vecslocene ir upe Latvijā, senais Slocenes upes posms no Kaņiera ezera līdz tās ietekai Lielupē. Tagad par Vecsloceni dēvētā upīte savieno Siliņupi un Slokas ezeru, un pie Slokas ietek Lielupē.

Vēsture
Vēl Kurzemes hercogistes laikā tā bija kuģojama upe un tika izmantota kā ūdens satiksmes ceļš. Dažādās vietās un laikos pie tās ir bijušas dzirnavas, cepļi. Poļu-zviedru kara laikā zviedru karaspēks pie upes 1605.–1608. gadā uzcēla skansti. Pēc 1660. gada Olivas miera līguma hercogs Jēkabs pavēlēja izbūvēt kanālu, kas pa Slocenes upi savienotu Slokas ostu pie Lielupes caur Slokas ezeru līdz Lapmežciemam, tādējādi nodrošinot kuģu ceļu no Jelgavas līdz jūrai. Kad 1825. gadā mežsargs Feihtners Ķemeros no ozolkoka dēļiem uzbūvēja sērūdens baseinus, pirmie peldviesi ieradās ar laivām pa Slocenes upi cauri Slokas ezeram.1840. gadā cauri purvam no Ķemeriem pāri Slocenes upei uzbūvēja ceļu uz Bigauņciemu (tagad Vecais Ķemeru ceļš).

20. gadsimta sākumā tika izrakts savienojums starp Kaņiera ezeru un Rīgas līci (Starpiņupīte) un Slocenes upes ietece no tā brīža ir Kaņiera ezers.
lv.wikipedia.org

Vecslocene ir vēsturiskais Slocenes upes turpinājums. Vēsturiski Vecslocene bijusi daļa no apkaimes kuģošanas ceļa, kas savienoja Kaņiera un Valguma ezerus ar Lielupi. Pa šo gultni kādreiz Slocenes upe plūda tālāk no Valguma un Kaņiera ezeriem uz Lielupi.

“Satiksmes apstākļi ar Ķemeriem sākumā, līdz 1825. gadam bija ļoti slikti. Ar zirgiem piebraukt nebija iespējams. No Mežbeltēm [tagadējās Kūdras] varēja aiziet ar kājām pa meža taku, bet ērtāka piekļūšana bija ar laiviņu pa Slocenes upi uz augšu, tad pa Slokas ezeru un tālāk uz augšu pa Vēršupīti līdz Ķemeriem. (A.Priede “Ķemeru nacionālā parka flora” Ķemeri, 2017)”

Mūsdienās daļa upes atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Upe pieskaitāma pie mazupēm, kurā ūdens līmenis variē atkarībā no sezonas un lietavām. Oficiāli Vecslocenes lielākais dziļums ir tikai 1,1 m (tas gan nenozīmē, ka atsevišķās vietās nevar būt dziļāks), bet vidējais dziļums – 60 cm. Seno kuģošanas ceļu  atkārtot vairs nav iespējams, jo saimnieciskās darbības rezultātā lielākajā daļā ūdensteču notikušas pārmaiņas – kūdras ieguves nolūkos apkaimes purvi tikuši nosusināts un pārveidoti, mainījies Slocenes un Vecslocenes tecējums, regulēta Vēršupīte augštecē un Ķemeros u.c.

Laivotājiem Vecslocene ir interesanta ar neparastiem dabasskatiem. Upīte ir unikāla ar to, ka tek cauri purvam. Apkārtnes ainavu raksturo mitrājs un applūstoši melnalkšņu meži. No ūdens puses vērojamas dažkārt sireālas ainavas, ko tūristiem, kuri izmanto Ķemeru nacionālā parka Slokas ezera pastaigu taku kājām no šī skatu punkta ieraudzīt neizdosies.  Pa ceļam iespēja vērot dzīvo dabu – putnus, bebrus, ķirzakas un čūskas. Maršrutu vēl interesantāku padara orientēšanās elementi – niedrājs, upes turpinājuma atrašana izbraucot no Slokas ezera.

Vecslocene vislabāk laivojama pavasarī vai rudenī, kad mazāk knišļu, zāļu un lapu.

Vasarā laivot var, tomēr šis maršruts kļūst par izdzīvošanas spēli džungļos – piedzīvotāju meklētājiem varētu patikt, taču par atpūtas laivu braucienu vasaras vidū šis laivošanas maršruts vairs  nav uzskatāms. Savu lomu spēlē arī ūdens daudzums upē.
www.seakayak.lv

Vecslocenes apraksts
Vecslocene ir vēsturiskais Slocenes upes turpinājums. Pa šo gultni kādreiz Slocenes upe plūda tālāk no Valguma un Kaņiera  ezeriem uz Slokas ezeru un Lielupi.

Laivotājiem Vecslocene ir interesanta ar to, ka daļēji atrodas Ķemeru nacionālā  parka teritorijā un tek caur purvu. Līdz ar to laivojot pa Vecsloceni no ūdens puses vērojama purvājam raksturīga apkārtne upes krastos, ko kājām sasniegt neizdosies.  Upe laivojama pavasarī.

Maršruts nosacīti iedalāms 3 posmos:

• Niedru labirints no maršruta sākuma līdz Slokas ezeram 1- 2 km, atkarībā no tā, kuru atteku izvēlēsieties iebraukšanai Slokas ezerā
• Slokas ezers 2-2,5 km atkarībā no tā vai ezeru šķērsosiet ar pieturu pie Putnu vērošanas torņa vai airēsiet pāri ezeram taisnā līnijā
• Vecslocenes turpinājums no Slokas ezera. ~ 4,5 km

Finišs pie pēdējā tiltiņa pirms upes ietekas Lielupē. Ja rodas vēlme laivot tālāk, var turpināt ceļu plašākos ūdeņos pa Lielupi un aplūkot Slokas papīra fabrikas drupas no upes puses.

Lai gan maršruta garums ir tikai 10 km, upe ir līkumota, bez vērā ņemamas straumes. Nesteidzīga laivu brauciena ilgums ~ 4 stundas.

Ieteikumi ­

• Šis ir pavasara un rudens maršruts. Ieteicamais laiks Aprīlis – Maija vidus, Septembra vidus – Oktobris. Upe teorētiski ir laivojama arī vasarā, taču dēļ veģetācijas un insektiem par atpūtas braucienu to vairs nevarētu saukt. Jāatceras, ka pavasaris ir putnu ligzdošanas laiks, tāpēc jālaivo uzmanīgi – netraucējot putnus.
• Slokas ezerā var būt vējš. Lai gan ezers ir sekls, šādā situācijā kanoe laivās jāturas gar krastu
• Upes krasti ir purvaini. Izvēlieties apavus, ko nav žēl.
• Kauguri ir Jūrmalas “maskačka”. Vietējos lieki nekaitināt.