Attēlā redzams parks rudenī ar plašu zālienu un augstiem lapu kokiem, kuru vainagi iekrāsojušies dzeltenos un zaļos toņos. Koki izvietoti brīvi, ļaujot gaismai iekļūt telpā un radīt mierīgu, līdzsvarotu noskaņu. Zemi klāj izkliedētas kritušās lapas, kas skaidri iezīmē gadalaika maiņu.

Starp kokiem fonā saskatāma baznīcas ēka ar gaišām sienām un sarkanu jumtu. Tā daļēji paslēpta lapotnē, organiski iekļaujoties apkārtējā vidē un kļūstot par ainavas dabisku akcentu. Ēkas klātbūtne piešķir parkam kultūrvēsturisku raksturu, nezaudējot telpas mierīgo atmosfēru.

Priekšplānā redzami nelieli koka elementi un atklāta zāliena zona, kas rada telpas dziļumu un struktūru. Koku dažādais augstums un lapu krāsu nianses bagātina skatu, veidojot vizuāli harmonisku kompozīciju. Kopumā aina atstāj sakoptas, mierīgas un pārdomātai atpūtai piemērotas vides iespaidu.