Attēlā redzamas koka mola paliekas seklā Baltijas jūras piekrastē, kur viļņi viegli apskalo konstrukciju. Koka stabi ir blīvi klāti ar zaļām aļģēm, kas norāda uz pastāvīgu atrašanos ūdenī. Priekšplānā redzamas slapjas smiltis un putojošs ūdens.

Viļņi ir aktīvāki nekā fonā redzamajā jūrā, veidojot baltas putas ap mola atliekām. Konstrukcija stiepjas diagonāli pāri attēlam, piešķirot ainavai dinamiku un dziļumu. Jūras horizonts ir skaidrs un līdzens.

Attēls rada spēcīgu piekrastes noskaņu, kur jūras kustība un laika ietekme ir skaidri saskatāma. Skats izceļ dabas procesus, kas veido un pārveido piekrastes vidi.