Uzmanības centrā ir liels, izskalots un saulē izbalējis koka celms ar kailām saknēm, kas atrodas sniegotā kāpā Papes pludmalē. Koksne ir ieguvusi sudrabaini pelēku un dzeltenīgu toni, un tā sarežģītā forma rada dinamisku siluetu pret balto sniegu. Saulrieta siltā gaisma apspīd celma sānus, metot garu, tumšu ēnu uz nelīdzenās sniega virsmas.

Apkārt celmam redzami sausi niedru stiebri un zemi, kaili krūmi, kas aug kāpas nogāzēs. Sniegs ir ieklāts viļņveidīgi, vietām veidojot padziļinājumus un kupenas ap koka atliekām. Fonā debesis ir skaidras un gaiši zilas, bet pie horizonta manāma maiga, dzeltenīga atblāzma no rietošās saules.

Ainava apvieno dažādas faktūras — raupjo koksni, smalkos krūmu zarus un gludo, saulē mirdzošo sniegu. Šis skats atspoguļo piekrastes dabas skarbos, bet skaistos apstākļus, kur vējš un jūra veido unikālas kompozīcijas. Klusums un pirmatnējais miers ir šīs ziemas ainas galvenās vadlīnijas.