Ezis redzams zālienā, pārvietojoties zemu virs zemes ar noliektu purnu. Dzīvnieka ķermeni klāj blīvas adatas, kas veido noapaļotu siluetu. Seja un acs ir skaidri saskatāmas starp zāles stiebriem.

Apkārtējā vide ir vienkāršs zāliens ar dažāda garuma zāli un nelieliem augiem. Fons ir neuzkrītošs un dabisks, ļaujot uzmanībai koncentrēties uz ezi priekšplānā.

Attēls ataino savvaļas dzīvnieku dabiskā vidē, uzsverot tā mierīgo kustību un pielāgošanos apkārtējai ainavai. Kopējā noskaņa ir klusa un līdzsvarota.