Ezis redzams sānskatā, pārvietojoties pa zālienu. Dzīvnieka ķermenis ir izstiepts kustībā, skaidri parādot adatu struktūru un ķermeņa formu. Galva ir pavērsta uz priekšu, tuvu zemei.

Zāliens ir nevienmērīgs, ar vietām īsāku un vietām garāku zāli. Apkārtējā vide ir vienkārša un dabiska, bez cilvēka radītiem elementiem.

Attēls uzsver eža kustību un dabisko uzvedību brīvā vidē. Kompozīcija ir līdzsvarota, ļaujot dzīvniekam organiski iekļauties apkārtējā ainavā.