Attēlā redzama rudenīga dabas ainava ar izteiktiem smilšakmens atsegumiem, kas veido zemes reljefa malu attēla vidusdaļā. Smilšakmens virsma ir nevienmērīga, ar redzamām slāņojuma līnijām un dabisku erozijas formu, virs kuras aug koki un krūmi. Priekšplānā redzama zāle un nobirušas lapas, kas klāj zemes virsmu.

Virspusē un apkārt atsegumiem aug lapu koki ar kupliem vainagiem, kuru lapas iekrāsojušās dzeltenos un zeltainos toņos. Dažu koku zari noliecas lejup pāri smilšakmens malai, veidojot vizuāli daudzslāņainu kompozīciju. Starp kokiem un atsegumiem redzami arī zemāki augi un krūmi, kas saglabājuši zaļganu nokrāsu.

Ainava kopumā rada mierīgu un līdzsvarotu iespaidu, kur dabiskie ģeoloģiskie elementi harmoniski saplūst ar rudens veģetāciju. Gaisma ir maiga un vienmērīga, ļaujot skaidri saskatīt gan lapu krāsas, gan smilšakmens struktūru. Vide izskatās neskarta un dabiska, uzsverot reljefa un gadalaika mijiedarbību.