Jūrā redzamas veca koka mola atliekas, kas izvietotas slīpā līnijā gar piekrasti. Daļa pāļu ir blīvi sakopoti, bet citi stāv atsevišķi, izceļot konstrukcijas sabrukumu laika gaitā. Uz koka virsmām redzamas zaļas aļģes.

Ūdens ir mierīgs ar vieglu viļņu rakstu, un seklajā zonā cauri spīd smilšainais dibens. Debesis ir skaidras, veidojot vienmērīgu fonu jūras horizontam. Attēlā valda plašuma un atklātības sajūta.

Mola atliekas piešķir ainavai vēsturisku noskaņu un kalpo kā vizuāls akcents dabiskajā piekrastes vidē. Šī aina uzsver jūras spēju pakāpeniski pārņemt cilvēka radītas struktūras.