0
info@redzet.lv

Dzīvnieki » Putni » Baložveidīgo kārta

Mājas balodis (Columba livia)Lauku balodis
Lasīt aprakstu
Sprogainais balodis, Baloži, Putni

Sprogainais balodis

Kods: D-0415-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 24. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 1000 px
72 dpi
248 KB
S 2000 x 2000 px
3.17 MB
M 1653 x 1653 px
14 x 14 cm / 300 dpi
L 2332 x 2332 px
19.74 x 19.74 cm / 300 dpi
4.32 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

 Baloži

Klasifikācija
 
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Baložveidīgie (Columbiformes)
Dzimta Baložu dzimta (Columbidae)
Apakšdzimta Tipiskie baloži (Columbinae)
Ģints Baloži (Columba)

 

Baloži, Baložu dzimta (Columbidae) ir viena no baložveidīgo (Columbiformes) kārtas putnu dzimtām. Baložu dzimtas putnus sauc arī par dūjām un ūbelēm. Visbiežāk mazākos baložu dzimtas putnus sauc par ūbelēm, bet lielākos par baložiem.Baložu dzimtā ir apmēram 300 sugas, no kurām 5 sugas dzīvo Latvijā: mājas balodis (Columba livia), meža balodis (Columba oenas), lauku balodis (Columba palumbus), parastā ūbele (Streptopelia turtur), gredzenūbele (Streptopelia decaocto). Vienu reizi Latvijā novērota arī austrumu ūbele (Streptopelia orientalis).

Baložu dzimta ir adaptējusies visa veida biomām. Vislielākā sugu dažādība dzīvo tropiskajos reģionos. Tropu baloži var būt gan dzīvojoši kokos, gan uz zemes, gan daļēji kokos un daļēji uz zemes. Ir sugas, kas dzīvo savannās, klajās vietās, tuksnešos, pustuksnešos, dažādos mežos, mangrovju audzēs un smilšainajos jūras krastos.

 

Izplatība:
Baloži un ūbeles ir izplatītas visā pasaulē, izņemot lielo un sauso Sahāras tuksnesi, Antarktīdu un tai pieguļošās salas, kā arī ziemeļos arktiskās salas. Baloži ir kolonizējuši gandrīz visas okeānu salas, sasniedzot Polinēziju un Četema salas Klusajā okeānā, Maurīciju, Seišelu salas un Reinjonu Indijas okeānā, un Azoru salas Atlantijas okeānā.

Dažām sugām ir liels izplatības reģions. Ausainā ūbele (Zenaida auriculata) dzīvo visā Dienvidamerikas kontinentā, bet gredzenūbele (Streptopelia decaocto) ir sastopama visā Eirāzijā, sākot ar Lielbritāniju un beidzot ar Ķīnu un Indiju. Toties smejošā ūbele (Stigmatopelia senegalensis) dzīvo gandrīz visā Āfrikas kontinentā, izņemot Sahāras tuksnesi, kā arī tā ir sastopama Indijā un Tuvajos Austrumos. Ir sugas, kuru izplatība ir ļoti ierobežota, visbiežāk tas attiecas uz sugām, kas dzīvo okeānu salās, piemēram, svilpojošā ūbele (Ptilinopus layardi) ir endēmiska suga nelielai Kadavu salai Fidži salu arhipelāgā. Arī dažām kontinentu sugām ir neliels izplatības areāls, piemēram, melnmuguras augļu ūbele (Ptilinopus cinctus) ir sastopama nelielā apgabalā Ziemeļu teritorijā Austrālijā, bet Somālijas balodis (Columba oliviae) ir sastopams pavisam nelielā teritorijā Somālijas ziemeļos.

Tomēr izplatības čempions pasaulē ir mājas balodis (Columba livia), tā dabiskā izplatība ir Eiropa, Ziemeļāfrika, Tuvie Austrumi, Centrālāzija, Indija, Himalaji, Ķīna un Mongolija, bet, pateicoties cilvēkiem, kas centās šo balodi pieradināt un kas ir aizveduši balodi sev līdzi ceļojumos, tā izplatība mūsdienās aptver gandrīz visu Ziemeļameriku, Dienvidamerikas lielās apdzīvotās vietas, Āfrikas kontinentu uz dienvidiem no Sahāras, Dienvidaustrumāziju, Japānu, Austrāliju un Jaunzēlandi.

 

Izskats un īpašības:
Baloži un ūbeles ir kompakti veidoti putni, ar mazām galvām uz salīdzinoši lieliem ķermeņiem, īsiem kakliem un kājām, un slaidiem, īsiem knābjiem, kuriem ir gaļīgas nāsis. Spārni ir lieli ar spēcīgiem spārnu muskuļiem, kas sastāda no kopējā svara 31 - 44%. Baloži ir vieni no spēcīgākajiem un ātrākajiem putniem pasaulē, kā arī tie ir ļoti veikli, ar izcilām spējām manevrēt lidojuma laikā.

Baložu dzimtas putni ir ļoti dažādos izmēros. Lielākie ir vainagbaloži (Goura) no Jaungvinejas, kas gandrīz sasniedz tītara augumu un sver 2 - 4 kg. Mazākās ir Amerikas zemesūbeles (Columbina), kas ir apmēram vienā augumā ar mājas zvirbuli un sver 22 g. Starp kokos dzīvojošiem baložiem vislielākais ir Marķīzu imperiālbalodis (Ducula galeata), kura ķermeņa garums sasniedz 50 cm un svars apmēram 1 kg, bet vismazākais kokos dzīvojošais balodis ir mazā augļu ūbele (Ptilinopus naina), kuras garums nepārsniedz 13 cm.

Baložu apspalvojuma krāsas ir ļoti dažādas. Visbiežāk baloži ir pasteļkrāsās, bet ir daži izņēmumi, šo putnu spalvas ir košas un uzkrītošas. Vienas no viskošākajām ir augļu ūbeles (Ptilinopus). Baložu un ūbeļu dzimumiem atkarībā no to sugas var būt gan atšķirīgs krāsu apspalvojums, gan vienāds.

Atšķirībā no citiem putniem baložiem nav žultspūšļa. Daži viduslaiku pētnieki uzskatīja, ka baložiem vispār nav žults, un tādēļ baložiem un ūbelēm ir maigs raksturs. Patiesībā žults baložiem izstrādājas tieši zarnās.

 

Uzvedība:
Baloži un ūbeles parasti būvē diezgan nekārtīgas un vaļīgas ligzdas, izmantojot dažādus zariņus un stiebrus. Ligzda var būt uzbūvēta gan kokā, uz klinšu malām un uz zemes, atkarībā kādai sugai pieder balodis. Parasti tiek izdēta viena vai divas olas, un abi vecāki rūpējas par putnēniem, kas ligzdu pamet 7 - 28 dienā pēc izšķilšanās.

 

Barība:
Baltvēdera zaļais balodis (Treron sieboldii) barojas tikai ar augļiem un ozolzīlēm.

Baloži barojas ar dažādām sēkliņām, augļiem un augiem. Kopumā baložus pēc to ēšanas ieradumiem var iedalīt divās lielās grupās: sēklu jeb graudēdāju baloži un augļēdāji. Graudēdāji barojas ar dažādām sēklām, kuras tiek atrastas uz zemes, toties augļēdāji barojas kokos. Arī morfoloģiski abas grupas viena no otras atšķiras. Graudēdājiem guzas sienas ir biezas, bet augļēdājiem plānas, kā arī to zarnu trakts ir īsāks kā graudēdāju baložiem. Augļēdāju baloži spēj rāpties no viena zara uz otru, un pat karāties koka zarā ar galvu uz leju, lai varētu sasniegt kādu augli. Graudēdāju baloži atšķirībā no citiem putniem, lai pabarotu mazuļus, ražo „graudu pienu”, atrijot sašķeltus graudus un to apvalkus putriņā, kas ir uzturvielām bagāta barība mazajiem putnēniem. Abi dzimumi ražo „graudu piernu”.

Bez graudiem un augļiem baloži barojas arī ar kukaiņiem un sīkiem dzīvniekiem. Zemesūbeles un paipalūbeles lielos daudzumos patērē kukaiņus un kāpurus. Atola augļu ūbele (Ptilinopus coralensis) barojas tikai ar kukaiņiem un nelieliem rāpuļiem. Baltcekula balodis (Patagioenas leucocephala), ugunsūbele (Ptilinopus victor) un sārtā zemesūbele (Columbina talpacoti) barojas ar gliemežiem, naktstauriņiem un citiem kukaiņiem.

 

Baloži un cilvēki:
Kā cilvēku pārtika
Lauku balodis (Columba palumbus) ir visbiežāk medītais savvaļas balodis Eiropā, lai iegūtu tā gaļu.

Dažas baložu un ūbeļu sugas tiek lietotas cilvēku pārtikā, iespējams, ka ēdamas ir visas baložu sugas. Muskuļotās baložu krūtis ir izcila un garšīga delikatese. Eiropā visbiežāk medīti tiek lauku baloži (Columba palumbus), bet mājas apstākļos gaļas ieguvei tiek audzēti mājas baloži. Mājas baložiem ir selekcionētas daudzas šķirnes, cenšoties izaudzēt labus gaļas baložus. Viens no iemesliem, kādēļ izmira pasažierbaloži (Ectopistes), bija to medīšana un lietošana pārtikā.

Saskaņā ar jūdaisma tradīcijām baložiem ir košergaļa, un tie ir vienīgie putni, kurus var upurēt dievam.

Militārām vajadzībām
Baloži militārām vajadzībām tika izmantoti gan 1. pasaules karā, gan 2. pasaules karā. Tos lietoja Francijas, Vācijas, ASV un Lielbritānijas militārie spēki. Pavisam nesen Lielbritānija atsākusi lietot baložus militārajos konfliktos. Kā ziņo Baložu policijas vadītājs Lī Rainers, tad baložus var iemācīt lidot uz ikvienu objektu kā savu māju, tādējādi baloži spēj pārnēsāt baktērijas un sprāgstvielas.

Kā mājdzīvnieks
Mājas baloži ir dzīvojuši kopā ar cilvēkiem jau tūkstošiem gadu. Pieradinātajiem mājas baložiem (Columba livia domestica) ir selekcionētas daudzas šķirnes, un tos audzē daudzi baložu mīļotāji. Pasaulē kopumā ir zināmas vairāk nekā 800 baložu šķirnes, kas nosacīti iedalāmas divās lielās grupās — gaļas un lidotājbaloži.[9] Pasta balodis jeb sporta balodis ir slavens ar savu ātrumu un spēju atgriezties mājās no jebkuras vietas pasaulē. Vēl populāras šķirnes ir Birmingemas rollers, kas ir slavens ar savu spēju lidojuma laikā mest atmuguriski kūleņus, un dažādās dekoratīvās šķirnes ar krāšņām astēm un kāju spalvām. Baloži tiek izmantoti dažādām ceremonijām, izrādēm, kā arī tie piedalās cirka trikos.

Baloži reliģijā
Baloži simbolizē mieru un mīlestību, kas atspoguļojas daudzās reliģijās. Tas bijis mīlestības dieviešu — semītu Astartes un grieķu Afrodītes — svētais putns.

Senebreju bībelē (Hebrew) ir teikts, ka drīkst upurēt jaunus baložus, ja cilvēkam trūkst līdzekļu lielāka upurdzīvnieka nopirkšanai. Vecajā derībā Noass, ceļojot ar šķirstu pēc lielajiem plūdiem, izlaiž balodi, lai pārbaudītu, vai kaut kur tuvumā nav zeme. Kā arī balodis kā mīlestības simbols tiek pieminēts Zālamana augstajā dziesmā.

Jaunajā derībā Jēzus vecāki pēc bērniņa apgraizīšanas dievam upurē dūju. Vēlāk, kad Jēzus tiek iesvētīts, Svētais gars parādās kā balodis, līdz ar to balodis kļūst par Svētā gara simbolu kristietībā.

Arī islāmā balodis ir svēts putns, jo palīdzējis Muhamedam cīņā ar ienaidniekiem.

Baložu aizsardzība
Apmēram 59 baložu un ūbeļu sugas ir apdraudētas, un tām draud izmiršana, tie ir apmēram 19% no visiem baložiem. Lielākā daļa apdraudēto sugu dzīvo tropiskajos mežos un okeānu salās. Baložus apdraud dzīves telpas zaudēšana, medības un jaunu plēsēju uzrašanās to apdzīvotajās vietās, piemēram, kaķi, kas kādreiz nedzīvoja okeānu salās. Par daudzām sugām jau vairākus gadu desmitus nav datu un dabas pētnieki nezina, vai šīs sugas joprojām eksistē vai ir jau izmirušas. Lai aizsargātu baložus, tiek ieviesti liegumi un likumi, kas aizliedz tos medīt, kā arī tiek izveidotas baložu nebrīves populācijas zoodārzos.

 

Evolūcija:
Baložu dzimta ir īpaša ar to, ka tai nav radniecīgu saišu ne ar vienu citu putnu dzimtu. Kādreiz par radniecīgo dzimtu tika atzīta didīnu dzimta (Raphinae), kurai pieder dodo un Rodrigesas solitāri, bet mūsdienās ir zinātniski pierādīts, ka didīni pieder baložu dzimtai, un tie tiek izdalīti kā viena no baložu apakšdzimtām. Ierobežotie fosīlie atradumi neļauj zinātniekiem atklāt patieso baložu saikni ar citiem putniem. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka baloži varētu būt radniecīgi ar smilširbju un papagaiļu dzimtām, no vienas puses saskatot līdzību papagaiļiem ar zobknābja baložiem un no otras puses dažas kopīgas iezīmes ar smilširbēm. Tomēr lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka līdzība ir veidojusies evolūcijas ceļā, lietojot līdzīgu barību, nevis starp putniem ir ģenētiska radniecība.

Parasti baložu dzimtu iedala 5 apakšdzimtās, tomēr iespējams, ka apakšdzimtu skaits nav korekts. Klasifikācija, kas izmantota šajā rakstā, seko 1997. gada Baptista sistematizācijai, kas atjaunota un papildināta 2000., 2001. un 2002. gadā. Reizēm ģintīm nav zināma apakšdzimta, tām ir provizorisks vai nezināms iedalījums. Darbs pie baložu klasifikācijas joprojām tiek turpināts, izmantojot jaunākās ģenētisko pētījumu metodes. Šobrīd zinātnieki uzskata, ka pirmie baloži ir radušies Austrālijas reģionā, un vieni no senākajiem baložiem ir Treroninae apakšdzimtas baloži un tiem līdzīgie kā vainagbaloži un fazānbaloži.

Baložu dzimtas putniem nav atrastas labi saglabājušās fosīlijas. Viena no Francijā atrastajām miocēna fosīlijām saukta Gerandia pēdējā laikā tiek uzskatīta par smilširbes fosīliju nevis par baloža fosīliju. Fragmentāri agrā miocēna fosīlie kauli ir atrasti Jaunzēlandē, kuri tiek dēvēti par Rupephaps baložiem, un Floridā Arenicolumba baloži. Mūsdienās šādu baložu nav, un tās visas ir izmirušas formas.

 

Klasifikācija:
Baložveidīgo kārta (Columbiformes)

  • Baložu dzimta (Columbidae)
    • tipisko baložu apakšdzimta (Columbinae) - tipiskie baloži un ūbeles
      • ģints Amerikas baloži (Patagioenas)
      • ģints Baloži (Columba)
      • ģints Dzegužbaloži (Turacoena)
      • ģints Dzegužūbeles (Reinwardtoena)
      • ģints Garastes baloži (Macropygia)
      • ģints Palmu ūbeles (Spilopelia)
      • ģints Sārtie baloži (Nesoenas)
      • ģints Ūbeles (Streptopelia)
    • apakšdzimta N.N. — bronzspārnu baloži un to radinieki
      • ģints Austrālijas cekulainie baloži (Geophaps)
      • ģints Austrālijas klinšu baloži (Petrophassa)
      • ģints Āfrikas zemesūbeles (Turtur)
      • ģints Āzijas ūbeles (Chalcophaps)
      • ģints Bronzspārnu baloži (Phaps)
      • ģints Cekulainie baloži (Ocyphaps)
      • ģints Garastes ūbeles (Geopelia)
      • ģints Indonēzijas bronzspārnu baloži (Henicophaps)
      • ģints Namakvas dūjas (Oena)
    • apakšdzimta Leptotilinae — paipalūbeles
      • † ģints Ceļotājbaloži (Ectopistes)
      • ģints Leptotilas ūbeles (Leptotila)
      • ģints Paipalūbeles (Geotrygon)
      • ģints Zenaida ūbeles (Zenaida)
      • ģints Zilgalvas paipalūbeles(Starnoenas)
    • apakšdzimta Columbininae — zemesūbeles
      • ģints Amerikas zemesūbeles (Columbina)
      • ģints Andu zemesūbeles (Metriopelia)
      • ģints Dienvidamerikas zemesūbeles (Claravis)
      • ģints Garastes zemesūbeles (Uropelia)
      • ģints Pērļdūjas (Scardafella)
    • apakšdzimta N.N. — Klusā okeāna salu ūbeles
      • ģints Biezknābja zemesbaloži (Trugon)
      • ģints Zemesbaloži (Gallicolumba)
    • apakšdzimta Otidiphabinae — fazānbaloži
      • ģints Fazānbaloži (Otidiphaps)
    • apakšdzimta Didunculinae — zobknābja baloži
      • ģints Zobknābja baloži (Didunculus)
    • apakšdzimta Gourinae — vainagbaloži
      • ģints Vainagbaloži (Goura)
    • apakšdzimta Treroninae
      • ģints Augļu ūbeles (Ptilinopus)
      • ģints Dižbaloži (Natunaornis)
      • ģints Galvasmezgla baloži (Lopholaimus)
      • ģints Imperiālbaloži (Ducula)
      • ģints Jaunzēlandes baloži (Hemiphaga)
      • ģints Kalnu baloži (Gymnophaps)
      • ģints Šķeltspalvu baloži (Drepanoptila)
      • ģints Tumšie baloži (Cryptophaps)
      • ģints Zilie baloži (Alectroenas)
    • apakšdzimta Raphinae - didīni
      • † ģints Dodo (Raphus)
      • † ģints Rodrigesas solitāri (Pezophaps)
    • piederība apakšdzimtai nav zināma
      • ģints Brūnās ūbeles (Phapitreron)
      • ģints Čoiseulas vainagbaloži (Microgoura)
      • ģints Hendersonas primitīvie baloži (Bountyphaps)
      • ģints Okeāna salu baloži (Caloenas)
      • ģints Svētās Helēnas dūjas (Dysmoropelia)
      • ģints Vonga baloži (Leucosarcia)
      • ģints Zaļie baloži (Treron)

lv.wikipedia.org

 

Baložu ģints (Columba)
ir viena no baložu dzimtas (Columbidae) ģintīm, kas pieder pie tipisko baložu apakšdzimtas (Columbinae). Šajā ģintī ir vairākas izmirušas un 33 mūsdienās dzīvojošas baložu sugas, no kurām Latvijā savvaļā sastopamas trīs: mājas balodis (Columba livia domestica), meža balodis (Columba oenas) un lauku balodis (Columba palumbus). Baložu ģints sugu dabīgais izplatības areāls saistīts arVeco pasauli, bet vairākas sugas ir introducētas visā pasaulē, piemēram, klinšu balodis.

 

Baložu pieradināšana:
Pirms vairāk kā 5000 gadiem, pieradinot klinšu balodi (Columba livia), tika iegūts mājas balodis(Columba livia domestica). Mājas balodis jau sen vairs nedzīvo tikai nebrīvē kopā ar cilvēkiem. Šī pasuga ir atgriezusies atpakaļ savvaļā un tai ir liels izplatības areāls, tā kā balodis gadsimtiem ilgi ir ceļojis līdzi cilvēkam. Lai atšķirtu pieradinātos no savvaļā dzīvojošiem mājas baložiem, pēdējos informācijas avotos mēdz saukt arī par savvaļas baložiem (angļu: Feral Pigeon). Savvaļas mājas baloži un klinšu baloži savstarpēji brīvi pārojas, kas pēc ornitologu domām ar laiku varētu izraisīt ģenētiski tīru klinšu baložu izzušanu savvaļā.

Arī Latvijā kā daudzviet citur pasaulē savvaļā sastopami nevis klinšu baloži, bet savvaļas mājas baloži.

 

Etimoloģija:
Ģints zinātniskais nosaukums - Columba cēlies no latīņu valodas sieviešu dzimtes vārda, kas latviski nozīmē dūja, balodis (vīriešu dzimtē - columbus). Grieķu valodā κολυμβίς (kolumbis - nirējs) tiek izmantots, lai apzīmētu klinšu balodi, kas ir parasta baložu suga Grieķijā un kura spārnu kustības lidojumā atgādina peldētāja roku kustības.

 

Sistemātika:
 Baložu ģints (Columba)

  • Akmeņu balodis (Columba rupestris)
  • Andamanu balodis (Columba palumboides)
  • Austrumu bronzkakla balodis (Columba delegorguei)
  • Āfrikas balodis (Columba arquatrix)
  • Baltpakauša balodis (Columba albinucha)
  • Baltrīkles balodis (Columba vitiensis)
  • Bolles balodis (Columba bollii)
  • †Bonīnas balodis (Columba versicolor)
  • Brūnais balodis (Columba eversmanni)
  • Citronbalodis (Columba larvata)
  • Dzeltenkāju balodis (Columba pallidiceps)
  • Etiopijas balodis (Columba albitorques)
  • Japānas balodis (Columba janthina)
  • Kamerūnas balodis (Columba sjostedti)
  • Klinšu balodis (Columba livia)
    • Mājas balodis (Columba livia domestica)
  • Komoras balodis (Columba polleni)
  • Kongo balodis (Columba unicincta)
  • Lauku balodis (Columba palumbus)
  • Lauru balodis (Columba junoniae)
  • Lāsainais balodis (Columba guinea)
  • Lāsainais lauku balodis (Columba hodgsonii)
  • Madeiras balodis (Columba trocaz)
  • †Maurīcijas balodis (Columba thiriouxi)
  • Melnbaltais balodis (Columba leucomela)
  • Meža balodis (Columba oenas)
  • Nilgiri balodis (Columba elphinstonii)
  • Pelnu pelēkais balodis (Columba pulchricollis)
  • Purpura balodis (Columba punicea)
  • Rietumu bronzkakla balodis (Columba iriditorques)
  • †Rjūkjū balodis (Columba jouyi)
  • Santome balodis (Columba thomensis)
  • Santome bronzkakla balodis (Columba malherbii)
  • Sniega balodis (Columba leuconota)
  • Somālijas balodis (Columba oliviae)
  • Sudrabbalodis (Columba argentina)
  • Šrilankas balodis (Columba torringtoniae)

lv.wikipedia.org

Sprogainais balodis

Kods: D-0415-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 24. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 1000 px
72 dpi
248 KB
S 2000 x 2000 px
3.17 MB
M 1653 x 1653 px
14 x 14 cm / 300 dpi
L 2332 x 2332 px
19.74 x 19.74 cm / 300 dpi
4.32 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.