Gleznains skats no augsta skatu punkta paveras pāri Rīvas upes ielejai, kur upe līkumojot plūst cauri jauktu koku mežam. Ūdens virsma ir mierīga un tumša, vietām tajā spoguļojas gaišās debesis, bet līkumos izceļas brūngani smilšu nogulumi zem ūdens. Abpus upei stiepjas dabiskas krasta joslas, ko klāj sausas lapas un pavasara zāle.

Priekšplānā abās pusēs ainavu ierāmē augoši meža koki. Labajā pusē dominē blīvas zaļas egles, kuru zari pastiepjas pretī centram, savukārt kreisajā pusē redzami slaidāki lapu koki bez lapām un dažas priedes ar sarkanbrūnu mizu. Nogāze labajā pusē priekšplānā ir stāva un sūnām klāta, ar redzamām koku saknēm.

Tālumā upe pazūd starp meža kokiem, radot dziļuma un dabas neskartības sajūtu. Lapu koku kailie zari mijas ar mūžzaļajām eglēm un priedēm, kas ir raksturīgi dabas takas "Rīvas loki" pavasara ainavai. Teritoriju vienmērīgi izgaismo maiga pavasara saule.