Attēlā redzama plaša un mierīga Daugavas ainava, kur vakara gaisma atspīd uz viegli viļņotās ūdens virsmas. Saules starojums, filtrējoties caur daļēji mākoņaino debesu slāņiem, izveido gaišu, sudrabainu atspulgu, kas stiepjas pāri ūdenim līdz pat krastam. Debesis veido daudzslāņainu krāsu pāreju no gaišiem toņiem ap horizontu līdz tumšākiem mākoņu laukiem augstāk.

Labajā pusē upes krastu rotā blīva koku josla, kas rudens laikā ieguvusi plašu krāsu gammu — no dzelteniem un oranžiem līdz sarkanbrūniem un zaļiem toņiem. Koki aug uz stāvākas nogāzes, un to lapotnes veido nepārtrauktu, ritmisku līniju gar ūdens malu. Pie pašas upes redzami akmeņi, kuru neregulārās formas piešķir ainavai dabisku, neskartu raksturu.

Aina kopumā izstaro mieru un plašumu, kur rudens krāsas un saules atspīdums uz ūdens harmoniski papildina viens otru. Skats uz pretējo krastu un plašo upes horizontu rada sajūtu par atvērtu telpu, savukārt tuvējais krasts piešķir ainavai detalizētu un struktūrētu tuvplānu. Tas ir kluss, līdzsvarots rudens brīdis Latvijas dabā