Ainavā redzams neliels ūdenskritums, kas pāri ar sūnām apaugušiem iežiem plūst mierīgās, plānās straumēs. Ūdens krīt vairākos līmeņos, veidojot maigas, sudrabainas plūsmas, kas saplūst klusā baseinā pie krituma pamata. Ap iežiem redzamas tumšas, mitras virsmas, kas izceļ ūdenskrituma kustību un nepārtraukto plūdumu.

Rudenīgās lapas — galvenokārt koši dzeltenas — ir izkaisītas gan uz iežiem, gan ūdens virsmas. Tās piešķir ainavai silti krāsainu akcentu, kontrastējot ar zaļajām sūnām un tumšajiem akmeņiem. Lapu klātbūtne liecina par sezonas pāreju, radot harmonisku līdzsvaru starp kustību un rimtumu.

Gar ūdenskrituma malām stiepjas gari, zaļi augi un sūnu paklāji, kas nosedz klintis dabiskā, neskartā veidā. Šī kombinācija — tekošs ūdens, rudens lapas un sulīgi zaļumi — rada mazapjoma, taču izteiksmīgu dabas skatu, kas raksturīgs Latvijas klusajiem mežu un parku nostūriem.