0
info@redzet.lv

Dzīvnieki » Putni » Dzegužveidīgie

Dzeguze (fotomontāža)
Lasīt aprakstu
Parastā dzeguze, Dzeguze (Cuculus canorus), Dzegužveidīgie, Putni

Parastā dzeguze

Kods: D-0486-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 15. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
106 KB
S 2000 x 1333 px
1.81 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
2.03 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Dzeguze (Cuculus canorus)


Dzeguze (Latīņu v. – Cuculus canorus;  Angļu v. – common cuckoo; vācu v. – Kuckuck,  krievu v. – кукушка)

 

Klasifikācija
 
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Dzegužveidīgie (Cuculiformes)
Dzimta Dzegužu dzimta (Cuculidae)
Ģints Dzeguzes (Cuculus)
Suga Parastā dzeguze (C. canorus)

 

Parastā dzeguze jeb vienkārši dzeguze (Cuculus canorus) ir vidēji liels dzegužu dzimtas (Cuculidae) putns. Tā ir plaši izplatīta suga Eiropā, Āzijas ziemeļos un Tālajos Austrumos. Dzeguze pazīstama ar īpatnējo ligzdošanas bioloģiju - dzeguze ligzdu netaisa, bet olas iedēj citu putnu ligzdās, pēc tam olas perē un putnēnus audzina audžuvecāki.


Izplatība
Dzeguze sastopama visā Palearktikā no Īrijas līdz Kamčatkai, izņemot Sibīrijas ziemeļu daļu. Dienvidos areāla robeža iesniedzas Ziemeļāfrikā, šķērso Tuvos Austrumus, ietverot Izraēlu, Sīriju un Irāku, un turpinās tālāk pāri Indijas ziemeļiem, sasniedzot Indoķīnas ziemeļos Taizemi, Laosu un Vjetnamu. Tā sastopama arī visā Ķīnā, izņemot Taivānu. Dzeguze ziemo Dienvidu Āfrikā un Dienvidaustrumāzijā.
Latvijā dzeguze ir vienīgā dzegužu suga, bet tā ir parasta un izplatīta ligzdotāja. Sastopamas divas krāsu formas – pelēkā un rūsganā. No četrām dzeguzes pasugām Latvijā mājo nominālpasuga - Cuculus canorus canorus.

Izskats
Dzeguze ir slaids, baloža lieluma putns ar smailiem spārniem un garu asti. Tās kopējais ķermeņa garums 32 - 34 cm, mērot no knābja gala līdz astes galam, astes garums 13 - 15 cm, spārnu izplētums 55 - 65 cm, svars 105 - 130 g. Dzeltenās kājas dzeguzei ir īsas, arī knābja pamatne un āda ap acīm ir dzeltena. Apspalvojums pelēks vai rūsganpelēks, vēders gaišs ar tumšāk pelēkām šķērssvītrām, atgādinot zvirbuļu vanaga apspalvojumu, arī lidojums atgādina vanaga lidojumu.

Uzvedība
Dzeguze bieži sastopama lapu koku mežos, egļu vēros, krūmājos, kapsētās, parkos, dārzos un ūdenstilpņu tuvumā. Tā pastāvīgi pārlido no vienas vietas uz citu, jo ir viens no retajiem putniem, kas neligzdo. Dzeguzes reti var novērot, staigājot pa zemi. Tām ir raksturīga un viegli atpazīstama kūkošana. Kūko tikai tēviņi, gan tupot koka galā, gan lidojot.

Barība
Dzeguze barojas ar lieliem kukaiņiem, spalvainos kāpurus ieskaitot. Šos kāpurus lielākā daļa putnu neēd un atkarībā no izplatības reģiona dzeguze var būt vienīgā putnu suga, kas barojas ar šiem kāpuriem. Piemēram, Latvijā dzeguze barojas ar tādiem meža kaitēkļiem kā matainie vērpēju kāpuri, kuriem mazie putni nepievērš uzmanību, jo tie ir pārāk lieli. Retos gadījumos dzeguze izposta citu putnu ligzdas, apēdot olas vai mazuļus.

Reprodukcija
Dzeguzes ir ligzdošanas parazīti, kas nozīmē, ka olas tās dēj citu putnu sugu ligzdās, kur tās tad arī citi putni izperē. Parasti mātīte dēj to putnu sugu ligzdās, kādā ir augusi pati. Pirmie pavasarī no Āfrikas atgriežas tēviņi un pēc neilga laika dabā var sadzirdēt to kūkošanu. Kamēr nav atgriezušās mātītes, kūkošana ir samērā reta, bet, kad tās atgriežas, kūkošana kļūst bieža un ilgstoša visas dienas garumā. Atgriežoties no ziemošanas vietām, katra mātīte ieņem savu riestošanas teritoriju, kuru apsargā no citām mātītēm, un gaida, kad teritoriju apciemos tēviņš. Ja mātīte ir sadzirdējusi savā teritorijā kūkojošu tēviņu, tā atbild ar skaļiem saucieniem kui–kui–kui– kui un dodas pie tā, lai sapārotos. Dzegužu mātītes sapārojas ar vairākiem tēviņiem.

Ligzdošanas parazītisms
Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 2 gadu vecumā. Katra mātīte dēj olas noteiktu putnu sugu ligzdās, attiecīga ir arī olu krāsa: zilas (lukstu čakstītēm, erickiņiem), pelēkraibas (cielavām, čipstēm), raibas uz gaiša pamata (sarkanrīklītēm un ķauķiem). Kopumā dzeguzes dēj vairāk kā 100 dažādu dziedātājputnu sugu ligzdās, Tie var būt, piemēram, dažādi ķauķi, kāpelētājķauķi, ķauķīši, stērstes, čipstes, cielavas, mušķērāji, zīlītes, peļkājītes, paceplīši, sarkanrīklītes, rudie ericķiņi, lukstu čakstītes un daudzi citi mazputniņi. Izdevīgā brīdī dzeguzes mātīte pielaižas pie kādas noskatītas ligzdas, izgrūž vienu olu laukā un tās vietā iedēj savu olu, pēc tam tā laižas prom. Tas kopā aizņem apmēram 10 sekundes. Tā kā daudziem dziedātājputniem ir vairāki perējumi sezonā, tad dzeguzes pārojas un dēj olas tikpat ilgi, kā to putnēnu iespējamie audžuvecāki. Salīdzinot dzeguzes ķermeņa lielumu ar to olu lielumu, dzeguzēm ir maza izmēra olas, lai tās pēc iespējas mazāk atšķirtos no mazputniņu olām. Dzegužu olām ir bieža čaumala, lai tās būtu izturīgas pret triecieniem.

Putnēni
Dzeguzes mazuļa attīstība olā ilgst īsāku laiku nekā saimniekputnu pēcnācēju attīstība. Parasti dzeguzēns izšķiļas jau pēc nepilnām divām nedēļām, skaitot no perēšanas sākuma. Jau pirmajā dienā pēc izšķilšanās aklais, vēl neapspalvotais putnēns sāk instinktīvi uzstutēt sev uz muguras un izmest no ligzdas visu, kas tajā atrodas, tādējādi tas ligzdā paliek vienīgais aprūpējamais putnēns. Dzeguzēns ir ļoti ēdelīgs. Lai izaugtu, tam vienam nepieciešama visa audžuvecāku sarūpētā barība, kas normālos apstākļos paredzēta veselam mazputniņa izperējumam. Lai stimulētu savus audžuvecākus piegādāt ēdienu, dzeguzēns ieņem īpašu pozu, atpleš knābi, tādējādi uzbāzīgi demonstrēdams lielo, spilgto rīkli, drebina spārneļus un čirkstina. Trīs nedēļās audžuvecāki uzbaro savu audžubērnu tik prāvu, ka ligzdā tam knapi pietiek vietas. Reizēm, lai piekļūtu dzeguzēna atplestajam knābim un to pabarotu, audžuvecākiem nākas uzsēsties tam uz muguras vai galvas. Arī pēc tam, kad dzeguzēns jau iemācījies lidot un ir pametis perēkli, audžumamma un audžutēvs vēl divas trīs nedēļas turpina piegādāt barību – dažādus kukaiņus un to kāpurus. Kopumā dzeguzēns tiek barots pusotru mēnesi, līdz tas ir izaudzis un kļuvis patstāvīgs
lv.wikipedia.org



Parastā dzeguze

Kods: D-0486-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 15. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
106 KB
S 2000 x 1333 px
1.81 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
2.03 MB
Bildes fragmenti:
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.