0
info@redzet.lv

Dzīvnieki » Putni » Zvirbuļveidīgo kārta

Dižraibais dzenis un lielā zīlīte ēd speķiParastā žubīte
Lasīt aprakstu
Dzeltenā stērste, Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) , Zvirbuļveidīgie, Putni

Dzeltenā stērste

Kods: D-0485-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 15. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
105 KB
S 2000 x 1333 px
1.71 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
2.07 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) 
 Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Stērstu dzimta (Emberizidae)
Ģints Stērstes (Emberiza)
Suga Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella)

Dzeltenā stērste (latīņu: Emberiza citrinella; angļu: yellowhammer; vācu: Goldammer; krievu: обыкновенная овсянка) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas Stērstu dzimtas (Emberizidae) putns.

Latvijā parasta un izplatīta ligzdotāja. Rudenī daļa aizceļo uz dienvidiem, bet Latvijā ieklejo stērstes no ziemeļu un austrumu apgabaliem, starp kurām var būt arī pasugas Emberiza citrinella erythrogenys īpatņi. Ziemā koncentrējas pie fermām, elevatoriem, dzirnavām un gar ceļmalām šādu piemērotu barošanās vietu tuvumā. Ligzdo uz zemes, ligzda no zāles stiebriņiem, izklājumā sari. Aprīļa beigās/jūlijā 3-5 olas. Daļējs nometnieks, bet daļa putnu septembrī - oktobrī aizceļo. Garums: 16,5 cm.

ornitofaunistika.com

 

Dzeltenā stērstes (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša suga, kas pieder pie stērstu ģints (Emberiza). Tā ir tipiskaVecās Pasaules putnu suga. Dzeltenās stērstes tuvākā radiniece ir priežu stērste (Emberiza leucocephalos). Nesenā pagātnē abas stērstes tika uzskatītas kā viena suga. Tuvu radniecīgas ir arī baltgalvas stērste (Emberiza stewarti) un žoga stērste (Emberiza cirlus).

Izplatība Latvijā

Latvijā dzeltenā stērste ir parasta un izplatīta ligzdotāja. Rudenī daļa aizceļo uz dienvidiem, bet ieklejo stērstes no ziemeļu un austrumu apgabaliem. Ziemā koncentrējas pie fermām, elevatoriem, dzirnavām un gar ceļmalām, piemērotu barošanās vietu tuvumā. Latvijā mājo dzeltenās stērstes nominālpasuga - Emberiza citrinella citrinella. Ziemā reizēm ieceļo Krievijas dzeltenā stērste (E.c.erythrogenys).

Izskats

Dzeltenā stērste ir viens no košākajiem dziedātājputniem mērenajā joslā, nedaudz lielāks par zvirbuli. Tā ir kompakta, ar nelielu galvu un garu asti. Kā jau sēklēdājam dzeltenajai stērstei ir spēcīgs, konusveidīgs knābis.

Dzeltenās stērstes apspalvojumam raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņam ir koši dzeltena galva un pavēdere. Uz dzeltenajām krūtīm tumši brūnu vai olīvzaļu spalviņu svītrojums. Tā mugura dzeltenbrūni raibumota, virsaste ruda. Mātīte ir dzeltenpelēka, ar intensīvāk svītrotu pavēderi un sāniem. Jaunie putni līdzīgi mātītēm.

Barība

Vasaras periodā dzeltenās stērstes uzturas pa pāriem, bet ziemas laikā tās veido barus, kas kopīgi barojas un nakšņo. Bari bieži jaukti ar citu sēklēdāju sugu putniem. Dzeltenā stērste barojas galvenokārt ar dažādām sēklām un graudiem, kurus tās parasti uzlasa uz zemes. Dzeltenās stērstes, lai arī ir uzmanīgi putniņi, nav pārāk bailīgas. Vairošanās sezonas laikā dzeltenā stērste barojas arī ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem.

Ligzdošana

Dzeltenās stērstes veido monogāmus pārus un sezonas laikā var būt līdz 3 dējumiem, bet biežāk ir 2 dējumi. Tās ligzdo mežmalās, krūmājos, ūdenskrātuvju malās, tām patīk, ja tuvumā ir augstu augu pļavas. Dzeltenā stērste neligzdo, kamēr krūmiem nav attīstījušās lapas. Mātīte tuvu pie zemes, krūmu vai lielu augu apakšējos zaros vij kausveida ligzdu, izmantojot zāli, lapas un sūnas, nobeigumā ligzdu izklājot no iekšpuses ar matiem vai ļoti smalkām zālītēm. Dējumā ir 2 - 6 olas. Inkubācijas periods ilgst 12 - 14 dienas. Jaunie putni izlido 11 - 13 dienu vecumā. Dzeltenā stērste parasti dzīvo līdz 3 gadu vecumam.

lv.wikipedia.org

Dzeltenā stērste

Kods: D-0485-09
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2009. gada 15. maijā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
105 KB
S 2000 x 1333 px
1.71 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
2.07 MB
Bildes fragmenti:
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.