0
info@redzet.lv

Daba » Augi » Koki

Ainava ar bērziemPapeles
Lasīt aprakstu
Ošlapu kļava, Ošlapu kļava (Acer negundo), Ošlapu kļava, Koks, Pavasaris, Kļavas (Acer)

Ošlapu kļava

Kods: A-207-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 30. aprīlis
PAR
BRĪVU
667 x 1000 px
72 dpi
286 KB
S 1334 x 2000 px
3.28 MB
M 1653 x 2480 px
14 x 21 cm / 300 dpi
L 2403 x 3604 px
20.35 x 30.51 cm / 300 dpi
9.29 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
 Ošlapu kļava
 Acer negundo
 Valsts     Augi (Plantae)
 Nodalījums  Segsēkļi (Magnoliophyta)
 Klase  Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
 Dzimta  Kļavu dzimta (Aceraceae)
 Ģints  Kļavas (Acer)
 Suga  Ošlapu kļava (A. negundo)

Ošlapu kļava - Acer negundo L.

Ošlapu kļava - angliski: ashleaf Maple; vāciski: Eschen-Ahorn; zviedru: asklönn; igauņu: saarvaher; lietuviešu: uosialapis klevas; krievu: клен ясенелистный

Apraksts:
Vidēji liels (Latvijā parasti līdz 15 m augsts, reti vairāk) kļavu dzimtas koks ar skraju vainagu. Divmājnieks. Vīrišķie un sievišķie ziedi ir nodalīti uz dažādiem kokiem. Miza pelēkbrūna, rievaina. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no 3-7 iegarenām līdz lancetiskām lapiņām (ga 5-10 cm, pl 2-4 cm) ar nevienādzobainu malu, smailu galu un īsu kātu (ga ap 2 cm). Ziediem nav vainaglapu, zied pirms lapu plaukšanas. Vīrišķie ziedi skarveidīgos pušķos ar gariem, pavedienveidīgiem putekšņlapu kātiņiem. Sievišķie ziedi nokarenos ķekaros īsvasu galā. Riekstiņu skaldauglim -dvīņspārnulim- spārni šauri, vidēji gari (ga 2.5-4 cm), savienoti šaurā leņķī. Zied maijā.

Izplatība:
Ziemeļamerikas suga.

Latvijā ieviesta kā krāšņumaugs XX gs. sākumā, vietām sekmīgi pāriet savvaļā.

Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri vai grupas upju ielejās, vecu parku apkaimē, ceļmalās un gar dzelzceļiem.

Īpašas norādes:
Dekoratīvs koks.
www.latvijasdaba.lv


Ošlapu kļava (Acer negundo) ir spēcīga un ātraudzīga koku, retāk krūmu, suga, kuras dabiskais izplatības areāls atrodas Ziemeļamerikā, taču tā ir ieviesta un sekmīgi izplatījusies arī daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā.

No pazīstamākajām kļavām ošlapu kļava atšķiras ar osim līdzīgajām lapām (citām kļavām lapas lielākoties nav saliktas). Parasti izaug līdz 15 m augstumam. Augi vērtīgi kā malkas koksne. Sausas augļkopas tiek izmantotas dekoratīvajā floristikā.

Eiropā ošlapu kļavas audzē kopš 17. gadsimta. Latvijā — no 20. gadsimta sākuma. Ošlapu kļava ir invazīva suga, kurai raksturīga strauja izplešanās. Nonākot dabā, tā spēcīgi izmaina dabiskos biotopus un labi jūtas sinantropos biotopos. 2016. gadā ošlapu kļava ir nosaukta par Gada koku Latvijā.
lv.wikipedia.org


Latvijas dendrologu biedrība par 2016. gada koku ievēlējusi ošlapu kļavu Acer negundo. Pēdējo gadu plašās invāzijas dēļ ošlapu kļava dendrologu, vides aizsardzības speciālistu un dabas draugu aprindās ir ieguvusi negatīvu slavu, to reizēm visai pamatoti sauc par „jauno latvāni”. Šajā kontekstā dendrologu izvēle pirmajā mirklī var šķist nesaprotama – gada koks tiek izvēlēts jau no 2001. gada – tātad jau sešpadsmito reizi, un vienmēr šo godu izpelnījusies kāda ievērojama savvaļas vai vismaz izcili dekoratīva svešzemju kokaugu suga.

Šoreiz Latvijas dendrologu biedrība vēlas sabiedrības uzmanību pievērst tādai koku sugai, kas Latvijā ir invazīva, ar to saistītām problēmām, kā arī iesaistīt sabiedrību šīs sugas izplatības ierobežošanā. Lai novērstu vai vismaz samazinātu ošlapu kļavas tālāku invāziju, vēlams izvairīties no šīs kļavu sugas izmantošanas apstādījumu veidošanā, bet jau izveidojušās audzes maksimāli ierobežot, turklāt sevišķi svarīgi ir ierobežot sievišķo augu daudzumu, lai neturpinātos sugas izplatība ar sēklām.

Ošlapu kļava ir ātraudzīgs vidēja lieluma koks vai daudzstumbrains krūms – līdz 12-15 m augsts. Jaunie dzinumi ir ar zilganu apsarmi, lapas nepāra plūksnaini saliktas, sastāv no 3–7 (9) iegareni olveida, smailām, lielzobainām lapiņām, kas kopumā atgādina oša lapas.

Koks ir divmājnieks – tas nozīmē, ka vīrišķie un sievišķie ziedi attīstās uz dažādiem augiem. Vīrišķie ziedi sakārtoti skarveidīgos pušķos, sievišķie nokarenos ķekaros. Latvijā zied no aprīļa beigām līdz maija vidum, pirms lapu plaukšanas, ziedus apputeksnē vējš. Ošlapu kļavas auglis ir dubults spārnulis, kas ir līdzīgs arī oša auglim. Rezultātā - ošlapu kļava un osis dabā bieži tiek savstarpēji jaukti.

Ošlapu kļavas dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļamerika, kur tā sastopama plašās teritorijās no ASV dienvidaustrumu štatiem (Florida) līdz Kanādas dienvidrietumiem (Alberta). Sugu apzināti ieveda Eiropā kopā ar daudzām Amerikas sugām 17.gs. otrajā pusē. Pirmais zināmais kultivētais stāds Anglijā ir no 1688. gada. Dažus gadus vēlāk suga tika ievesta Holandē (1690) un Vācijā (1699). Pirmie introdukcijas mēģinājumi Latvijā tika veikti 19.gs. sākumā - 1817. gadā ošlapu kļavas stādi reģistrēti augu un sēklu tirgotāja J. H. Cigras katalogos, taču sākotnēji tie bijuši neveiksmīgi, jo stādi izsala. Tomēr jau 20.gs. pirmajās desmitgadēs suga ļoti strauji izplatījās Latvijas dārzos un parkos, savukārt mūsdienās no apstādījumiem plaši pārgājusi savvaļā, turklāt ne tikai pamestās, ruderālās vietās, karjeros, nezālienēs, gar dzelzceļiem, grāvjiem u.c. traucētās vietās, bet, kas sevišķi satraucoši, arī dažādos dabiskos biotopos.

Ošlapu kļavas visplašāk izplatījušās un vislielākās audzes veido lielo un vidējo upju ielejās. Bieži vien nostiprinās vidēji mitrā un auglīgā augsnē upju piekrastēs, taču spēj augt arī diezgan sausās vietās – nogāzēs, sausos zālājos u.c. Tā kā suga ir samērā izturīga arī pret plūdu ietekmi, tā spēj mainīt pat dabisko kārklu audžu struktūru un ar laiku pilnībā izstumjot tos. Pēc nociršanas, ošlapu kļavas bagātīgi dzen strauji augošas celma atvases, un gala rezultātā spēj veidot biezas krūmu audzes, tādejādi vēl vairāk degradējot dabiskās struktūras. Tādēļ to izplatības ierobežošana ir diezgan sarežģīts pasākums.

Kaut arī ošlapu kļavas pamatsuga ir nonākusi nevēlamo kokaugu sarakstā, tai ir plašs, visnotaļ dekoratīvu šķirņu klāsts, no kurām vairākas veiksmīgi tiek audzētas arī Latvijā. Atšķirībā no pamatsugas, daudzas šķirnes ir salīdzinoši lēnaudzīgas, līdz ar to mazāk agresīvas un pagaidām nav novērota to pāriešana savvaļā.
dabasdati.lv

Ošlapu kļava

Kods: A-207-12
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2012. gada 30. aprīlis
PAR
BRĪVU
667 x 1000 px
72 dpi
286 KB
S 1334 x 2000 px
3.28 MB
M 1653 x 2480 px
14 x 21 cm / 300 dpi
L 2403 x 3604 px
20.35 x 30.51 cm / 300 dpi
9.29 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.