Ošlapu kļava

Ošlapu kļava (Acer negundo) ir vidēji liels (Latvijā parasti līdz 15 m augsts, reti vairāk) kļavu dzimtas koks ar skraju vainagu. Divmājnieks. Vīrišķie un sievišķie ziedi ir nodalīti uz dažādiem kokiem. Miza pelēkbrūna, rievaina. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no 3-7 iegarenām līdz lancetiskām lapiņām (ga 5-10 cm, pl 2-4 cm) ar nevienādzobainu malu, smailu galu un īsu kātu (ga ap 2 cm). Ziediem nav vainaglapu, zied pirms lapu plaukšanas. Vīrišķie ziedi skarveidīgos pušķos ar gariem, pavedienveidīgiem putekšņlapu kātiņiem. Sievišķie ziedi nokarenos ķekaros īsvasu galā. Riekstiņu skaldauglim -dvīņspārnulim- spārni šauri, vidēji gari (ga 2.5-4 cm), savienoti šaurā leņķī. Zied maijā.

Izplatība: Ziemeļamerikas suga.
Latvijā ieviesta kā krāšņumaugs XX gs. sākumā, vietām sekmīgi pāriet savvaļā.

Biotopi: Atsevišķi eksemplāri vai grupas upju ielejās, vecu parku apkaimē, ceļmalās un gar dzelzceļiem.

Īpašas norādes: Dekoratīvs koks.
(Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs)

Ošlapu kļava ir spēcīgi un ātraudzīgi koki, retāk krūmi. Latvijā ošlapu kļava ir invazīva suga, kurai raksturīga strauja izplešanās. Nonākot dabā, tā spēcīgi izmaina dabiskos biotopus un labi jūtas sinantropos biotopos.

No pārējām pazīstamākām kļavām ošlapu kļava atšķiras ar osim līdzīgajām lapām (citām kļavām lapas lielākoties nav saliktas). Augi vērtīgi kā malkas koksne. Sausas augļkopas tiek izmantotas dekoratīvajā floristikā.
(lv.wikipedia.org)

www.latvijasdaba.lv