Attēlā redzams liels, lūstošs vilnis Baltijas jūras ūdeņos, kas atrodas kompozīcijas centrālajā daļā. Vilnis ir pacēlies uz augšu, veidojot apjomīgu ūdens sienu, kas pārvēršas baltās, biezās putās un šļakatās. Priekšplānā esošais ūdens ir sekls, klāts ar izpludinātām putu joslām un plūst krasta virzienā, radot tekoša ūdens iespaidu.

Aiz viļņa paveras jūra, kas stiepjas līdz pat horizontam zem mākoņainām debesīm. Saulrieta gaisma pie pamales iekrāso debesis un mākoņu malas dzeltenos un maigi oranžos toņos, kamēr augstākie mākoņu slāņi saglabājas pelēcīgi zilgani. Saules stari rada mērenu spīdumu uz ūdens virsmas viļņa aizmugurē.

Skats atspoguļo jūras spēku un tās dabisko ritmu. Attēlā nav saskatāma sauszeme vai smiltis, uzmanību pilnībā veltot ūdens masām, to tekstūrai un viļņa lūšanas procesam.