Attēlā redzams izskalots koka sakņu fragments, kas stāv uz smilšainās pludmales kā dabisks skulpturāls veidojums. Koksne ir izgaismota siltā saules gaismā, atklājot tās gludo, vēja un ūdens apstrādāto virsmu. Sakņu formu savīšanās piešķir objektam dinamisku, telpisku raksturu, kas harmoniski iekļaujas piekrastes ainavā.

Aiz šī sakņu veidojuma paceļas izteikts stāvkrasts ar gaišiem nogulumslāņiem un nelieliem veģetācijas puduriem. Kraujas slāņainā struktūra un erozijas radītās formas skaidri atspoguļo dabas procesus, kas nepārtraukti veido piekrastes reljefu. Saules gaisma izceļ kraujas faktūru, radot kontrastu starp tās raupjo virsmu un gludo pludmali.

Fona daļā redzama mierīga jūras līnija, kur viļņi lēni sasniedz krastu. Jūras horizonts un plašā, atklātā ainava rada līdzsvaru ar detalizēto priekšplānu, padarot kopējo skatu harmonisku un dabisku. Aina kopumā atspoguļo piekrastes mainīgumu, kur koks, smiltis, stāvkrasts un jūra savstarpēji mijiedarbojas.