Koka dēļu laipa stiepjas no attēla apakšējās labās malas un veido loka pagriezienu pa kreisi virzienā uz meža dziļumu. Laipa ir izbūvēta virs mitras, purvainas pamatnes, un blakus tās līkumam redzams neliels, tumšs ūdens klajums un dūksnājs.

Kreisajā pusē paralēli takai zemē guļ vecs, apsūnojis koka stumbrs, kas ieaudzis biezajā zālē. Visu apkārtni klāj koši zaļš, blīvs grīšļu un zāles paklājs, starp kuru aug slaidi lapu koki ar pelēcīgu mizu un plaukstošu pavasara lapotni.

Tālumā, aiz koku rindām, redzama gaišāka josla ar sausām, dzeltenīgām niedrēm, kas iezīmē pāreju uz citu dabas zonu. Ainavu raksturo pavasarīga svaiguma sajūta un neskarta savvaļas vide.