0
info@redzet.lv

Ūdens » Jūra » Jūra ziemā

Baltijas jūra ziemāKoka gabals liedagā
Lasīt aprakstu
Jūrkalnes stāvkrasts ziemā, Jūrkalnes stāvkrasts, Kurzemes jūrmala, Baltijas jūra, Jūrkalne, Ventspils novads

Jūrkalnes stāvkrasts ziemā

Kods: DA-566-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 27. janvārī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
211 KB
S 2000 x 1333 px
2.47 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3620 x 2413 px
30.65 x 20.43 cm / 300 dpi
7.0 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Jūrkalnes stāvkrasts ir viena no gleznainākajām Baltijas jūras piekrastēm Latvijā ar klusu, civilizācijas neskartu pludmali un iespaidīgu līdz 20 m augstu stāvkrastu.

Jūrkalnē atrodas aktīvs noslīdeņu – nogruvumu tipa stāvkrasts. Vislielākā krasta erozija ir novērojama pie Jūrkalnes – tieši no šīs apkārtnes ir izskalots tik daudz, cik visā Latvijā kopumā. No krasta kraujas uz pludmali ved kāpnes, kas jau vairākkārt ir atjaunotas, jo spēcīgu vētru laikā krasts ievērojami atkāpjas. Novērots, ka krasta atkāpšanās notiek pat par vairākiem metriem gadā.

Kā liecina speciālisti, šī ir lieliski piemērota vieta paraplanierismam.

Piekrastē, kur ilgstoši dabisko procesu ietekmē jūra uzvirzās augstāk paceltajām piejūras teritorijām, tās vētru laikā sistemātiski noskalojot, izveidojas jūras stāvkrasti. Stāvkrastos atsedzas dažādas ģenēzes kvartara nogulumieži (ledāja un tā kušanas ūdeņu, jūras, eolie) vai relatīvi cietākie, grūtāk erodējamie pamatieži.

Latvijas piekrastes stāvkrastos izplatīti ir tikai devona smilšakmeņi, māli un aleirolīti. Latvijas piekrastē jūras stāvkrastu slīpumi ir robežās no 30° līdz 70°. Visievērojamākie un ainaviski, kā arī ģeoloģiski interesantākie un iespaidīgākie ir augstie un vidēji augstie stāvkrasti ar sarežgītu ģeoloģisko uzbūvi. Tie sastopami vietās, kur jūra ilgstoši, gadu tūkstošiem, erodē pamatkrastu un pakāpeniski uzvirzās sauzemei.

Visspilgtākā un vistipiskākā ir stāvkrasta josla, kas sākas uz ziemeļiem no Pāvilostas un, ietverot Ulmali un Jūrkalni, ap 24 km garumā stiepjas līdz Sarnātei, bet ar pārtraukumiem līdz pat Užavas bākai. Nepārtraukto, vidēji, līdz 10-15 m (maksimāli 20 m) augsto stāvkrastu sašķeļ nelielo upju (Rīva, Enava, Muižupīte u.c.) ielejas un īsas V-veida gravas. Jūrkalnē atrodas aktīvs noslīdeņu - nogruvumu tipa stāvkrasts. Arī vislielākā krasta erozija ir novērojama tieši pie Jūrkalnes. Tieši no Jūrkalnes apkārtnes ir izskalots tik pat daudz, cik visā Latvijā kopumā.
www.geocaching.com
www.kurzeme.lv

Jūrkalnes stāvkrasta vēsture
Kā zināms, Kurzemē un Vidzemē atpūta pie jūras par modi kļuva 19.gadsimta 1.pusē. Iesākumā muižnieki vēlāk arī rūpnieki un citi turīgāko slāņu ļaudis devās baudīt jūras peldes. Saprotama kļuva vasarnīcu celtniecība Rīgas jūras līča zvejniekciemos, Baldones un Ķemeru ārstniecisko dūņu un avotu vērtība.

Taču mūs pārsteidz fakts no 1825.gada avīzēm, kas apraksta „kungu un gaspažas mazgājamā laikā Feliksbergā’”. Protams, ka tie nebija ceļotāji no Krievijas, Rīgas vai Ventspils. No Feliksbergas stāvkrastiem netālu atradās bagātas Apriķu, Cīravas, Kazdangas, Aizputes, Kuldīgas, Ēdoles, Alsungas un citas muižas un turīgi ļaudis. Labā zirgu pajūgā šeit nokļūt varēja pāris stundās. Peldes jūrā, atspirdzinošais gaiss un laba kompānija veicināja pat vairāku dienu uzturēšanos pie stāvajiem krastiem. Kur apmesties bija visiem, jo muižnieki atrada vietas pie savējiem, mācītāji pie draudzes locekļiem. Dzīve, kā rakstīts 1894.gada „Tēvijā” te ir ievērojami lēta un nevajag ne ārstu, ne zāļu. Labi bija arī vietējiem, kas varēja piepelnīties. Diemžēl romantiskais laikmets beidzās ap 1905.gadu. J.Jaunsudrabiņš par šās puses jūru mācējis pateikt vislabāk: „Acij zināms, šāds krasts dod lielu baudu no augšas skatoties, ūdens pie malas izskatās dzidri zaļš kā dienvidu jūrā. Smilšu mala tur lejā aizliecas tālu tālumā. Tai seko aukstāk otra līnija ar tumšu svītrojumu apakšā. Tas ir stāvkrasts, kas slaidā līkumā aizliecas līdz zilganam priežu mežam, lai tad strauji iekristu jūras zilumā. Tālāk krasts vēlreizi atkārtojas, bet daudz zemāk un miglaināk”.

Rakstnieka redzējums sakrita ar Latvijas valsts aicinājumu apceļot dzimto zemi. Tā veicinot patriotismu, izglītību un aizsākt demokrātisko tūrismu – ceļojumus kājām, ar velosipēdiem, apmešanos lauku sētās. Tūrisma lietas valsts mērogā sāka risināties visiem un ikvienam. Līdz Jūrkalnei, tālajam rietumkrastam aktivitātes gan neatnāca, tomēr ar daža laba viesu māju minēta laikrakstos un izteikta pateicība par naktsmītni un ēdienu. Nemaz nerunājot par jūras peldēm īpašo stāvkrastu klātbūtnē.
Drūms laiks iestājas pēc 2.Pasaules kara. Jūrkalnes jūrmala tai skaitā stāvkrasts, skaistie pierobežas meži kļūst par PSRS rietumu robežu. Šeit iebraukt var tikai vietējo iedzīvotāju radi ar īpašām atļaujām, pavisam reti. Citādi itvisur uz ceļiem ir kontrolposteņi, jūrmala noecēta, zvejlaivas iznīcinātas. Pie jūras nobraukt var tikai ar īpašām robežsargu atļaujām. Jūrkalnē „Raķešnieki” bija pat īpaši slēpjama militārā režima vieta.

Aktīva saimniekošana būtībā tika slēpta un novirzīta uz slepeno Pāvilostas pilsētiņu, Ventspili un iekšzemi. . Kolhozs liesajās zemēs būtībā dzīvoja uz dotācijām. Zvejniekiem šeit bija liekts iet jūrā.Tūrisms atgriežas Jūrkalnē tikai 90-to gadu vidū. Ar pagasta atbalstu dažas jūrkalnieku sētas sāk pieņemt brīvās Latvijas ilgi neredzētās piekrastes apceļotājus 18 līdz 20 metru augstie stāvkrasti kļuva par Kurzemes apceļotāju „topa” mērķi. Ap 15 līdz 20 jūrkalniešu sāka sevi reklamēt Jūrkalnes „Tūrisma avīzē”. Atveras krodziņi – vēsturiskās būvēs, drupās un modernās jaunbūvēs. Tūristu interesēs, pie ceļiem, kas ved uz Jūrkalni uzstādīja oriģinālas kartes ar informāciju ceļotājiem. Jūras krasts labi pieejams visiem, kur ir pagasta zemes un tika izveidotas kāpnes un skatu laukumi. Ar vēsturisko māju vārdiem tika apgādāja Jūrkalnes ceļmalas norādes. Ne visas labās lietas šeit varam atzīmēt, tomēr salīdzinot ar pagasta mērogiem un nelielo iedzīvotāju skaitu darītais tūristu labā ir uzteicams. Un vērts visu skatīt vēl un vēl!
www.jurkalnesstavkrasts.lv

Jūrkalnes stāvkrasts ziemā

Kods: DA-566-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 27. janvārī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
211 KB
S 2000 x 1333 px
2.47 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3620 x 2413 px
30.65 x 20.43 cm / 300 dpi
7.0 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.