Attēlā redzama Lindes parka ainava ar regulārā izvietojumā augošām liepām, kas veido plašu un sakārtotu parka telpu. Koku stumbri ir masīvi, vietām izteikti izliekti, ar augstu veidotiem zariem, kas piešķir katram kokam individuālu, bet vienlaikus atkārtojošu raksturu. Šāda struktūra rada ritmisku un līdzsvarotu kopskatu.

Liepu lapotne ir rudens krāsās — dzeltenos, zaļos un vietām brūnganos toņos. Caur vainagiem izkliedējas dienas gaisma, veidojot mierīgu gaismas un ēnu saspēli uz zemes. Parka zemsedzi klāj zāle un kritušās lapas, kas vienmērīgi sedz visu redzamo laukumu.

Fona daļā koku rinda turpinās, radot dziļuma sajūtu un dabisku pāreju uz blīvāku apstādījumu zonu. Kopējā noskaņa ir klusa un harmoniska, raksturīga vēsturiskam parkam ar ilggadīgiem kokiem. Lindes parka liepas šajā skatā veido ainavisku telpu, kur sakārtotība un dabiskums pastāv līdzās.