0
info@redzet.lv

Dzīvnieki » Dzīvā radība » Abinieki

Eiropas kokvardeKurkulis
Lasīt aprakstu
Eiropas kokvarde, Kokvarde (Hyla arborea), Vardes, Abinieki (Amphibia)

Eiropas kokvarde

Kods: D-014-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 5. maijā Purgalciema apkaimē, Talsu novadā
PAR
BRĪVU
1000 x 675 px
72 dpi
133 KB
S 2000 x 1349 px
1.7 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 4968 x 3352 px
42.06 x 28.38 cm / 300 dpi
11.4 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Kokvarde - Hyla arborea

Kokvarde - angliski: common tree frog (common hyla); vāciski: Laubfrosh, Baumfrosch; zviedru: lövgroda; igauņu: harilik lehekonn; lietuviešu: medvarlė; krievu: обыкновенная квакша

Senais nosaukums:
parkšķis.

Apraksts:
Ķermeņa garums ap 3,5 - 5 cm. Āda gluda. Mugura koši zaļa, ļoti reti - brūngana vai zeltaina. Vēderpuse - gaiša, bez plankumiem. Pirkstu galos piesūcekņi, ar kuru palīdzību dzīvnieks spēj pārvietoties pa zariem un lapām. Tēviņš nedaudz mazāks, ar tumšu kaklu. Iekšējais rezonators labi attīstīts, dzied visu nārsta periodu. Dziesma mazliet atgādina pīļu pēkšķēšanu vai tarkšķēšanu, ar ko acīmredzot saistīts senais nosaukums.

Ekoloģija:
Nārsta periods apmēram laikposmā: 25.04.-30.05. Nārsta vietas atrodas dīķos, kuru krasti aizauguši ar krūmiem un kārkliem. Mātīte iznērš līdz 800 - 1000 ikriem, kuri parasti sakārtoti apaļos gļotainos kamolos. Ikru kamoli izvietoti ūdenstilpes dibenā. Kurkuļi izšķiļas pēc 10 dienām. Tie ir gaiši, sasniedz 5 cm garumu. Metamorfoze notiek pēc 2 - 3 mēnešiem, un šīgadeņi parasti atstāj ūdenstilpi jūlija beigās - augustā. To izmērs ir 0,9 - 1,8 cm. Dzimumgatavība iestājas dzīves otrajā - trešajā gadā. Pārsvarā pārtiek no lidojošiem kukaiņiem, bet ēd arī kāpurus, skudras un vaboles. Aktīva krēslā un tumsā, arī nārsta dziedāšana sākas pievakarē. Pa dienu parasti slēpjas lapotnē vai zemsedzē. Ziemošanas periods sākas septembra beigās - oktobrī; ziemo zemsedzē, alās, dobumos.

Izplatība:
Visa Eiropa, izņemot Lielbritāniju, rietumos līdz Portugālei, dienvidaustrumos - līdz Kaspijas jūrai. Pašreiz pierādītā izplatības ziemeļu robeža stiepjas caur Dienvidzviedriju un Baltkrievijas dienvidiem (pēc citiem datiem - caur Lietuvas dienvidiem: S.Gruodis, personīgs ziņojums), tomēr daudzi autori (pilnīgu sarakstu sniedz Siliņš un Lamsters, 1934) atzīmē kokvardi kā ļoti retu Latvijas faunas pārstāvi jau kopš 1777. gada. Muzejos nav neviena kokvardes eksemplāra, kas būtu atrasts Latvijā, tomēr ziņojumu biežums ļauj pamatoti iekļaut kokvardi Latvijas abinieku sarakstā. Pastāv viedoklis (Zvirgzds un Vilnītis, 1995), ka pēdējo simt gadu laikā, pateicoties lauksaimnieciskās darbības intensifikācijai un līdz ar to ­ nārsta vietu izzušanai ­ notikusi kokvaržu populācijas saskaldīšana vairākās izolētās grupās, kuras bija par mazu, lai spētu pretoties nelabvēlīgajiem vides faktoriem, kas Latvijā ir tuvi kokvardes izturības robežai. Kopš 1987. gada Rīgas Zooloģiskā dārza Ekoloģijas laboratorija veic kokvardes reintrodukciju Latvijā. Kopš 1990. gada ir nostabilizējusies mākslīgi izveidotā kokvardes populācija Liepājas rajonā, kas nu jau spēj ne vien pašatjaunoties, bet arī aktīvi izplatīties uz jaunām nārsta vietām. Reintrodukcijas vietā ir nodibināts liegums. Parastā kokvarde ir iekļauta Latvijas un Baltijas Sarkanajās grāmatās, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā. Pašreiz jāturpina stiprināt jaunizveidotās populācijas dzīvotspēju; būtu vēlams izveidot arī citas populācijas Rietumkurzemē.
www.latvijasdaba.lv

 

Eiropas kokvarde, parastā kokvarde jeb vienkārši kokvarde (Hyla arborea) ir neliela auguma kokvaržu dzimtas (Hylidae) suga, kas sastopama Eiropā un Āzijas rietumos. Nesenā pagātnē kokvardei tika sistematizētas daudzas pasugas, kuras, līdz ar ģenētisko pētījumu jaunākajiem atklājumiem, 2005. gadā veicot ģints sistemātikas revīziju, izdalītas kā jaunas sugas.

Kokvarde
 Hyla arborea (Linnaeus, 1758)
 Valsts     Dzīvnieki (Animalia)
 Tips  Hordaiņi (Chordata)
 Klase  Abinieki (Amphibia)
 Kārta  Bezastainie abinieki (Anura)
 Dzimta  Kokvaržu dzimta (Hylidae)
 Apakšdzimta  Kokvaržu apakšdzimta (Hylinae)
 Ģints  Kokvardes (Hyla)
 Suga  Eiropas kokvarde (Hyla arborea)

Izplatība
Kokvarde izplatīta lielākajā daļā Eiropas, sakot ar Atlantijas okeāna krastu rietumos, Portugāli rietumdienvidos, pāri Rietumeiropai, Centrāleiropai un Austrumeiropai, virzienā uz dienvidaustrumiem pāri Kaukāzam sasniedzot Kaspijas jūru. Ziemeļu robeža stiepjas caur Zviedrijas dienvidiem, Lietuvas dienvidiem, Baltkrievijas rietumdienvidiem, ziemeļaustrumos sasniedzot Krievijas un Ukrainas pierobežas teritorijas. Dienvidu robeža Vidusjūru sasniedz tikai Balkānu pussalā un Turcijā. Kokvarde ir introducēta Lielbritānijā un reintroducēta Latvijā.

Dzīvo labi apgaismotos platlapju un jauktos mežos, krūmājos, dārzos, parkos, ezeru un upju krastos. Var būt sastopama arī apdzīvotās vietās. Izvairās no tumšiem un bieziem mežiem. Pļavās lielākoties mēdz uzturēties vairošanās laikā. Dzīves lielāko daļu pavada lapotnē. Vairojas stāvošas ūdenstilpēs — ezeros, dīķos. Ziemo meža zemsedzē, alās, dobumos, starp akmeņiem.

Latvijā
Pastāv uzskats, ka Latvijā kokvarde ir bijusi reti sastopama suga jau kopš 1777. gada. Tomēr ticamas ziņas par sugas novērošanu ir arī no 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses. Populācijas skaita samazināšanos sekmēja intensīva lauksaimniecības zemju ierīkošana un bebru pilnīga iznīcināšana 19. gadsimtā, kuri ar savu darbību nodrošināja kokvaržu nārstam un dzīvei piemērotu vidi — seklus un lekna augāja ieskautus dīķus. Latvijas kokvaržu populācijas saskaldīšana vairākās izolētās, nelielās grupās noveda pie tā, ka tās nespēja pretoties nelabvēlīgajiem vides faktoriem un suga uz kādu laiku valsts teritorijā bija izzudusi.

Kopš 1987. gada Rīgas Zooloģiskā dārza Ekoloģijas laboratorija veic kokvardes reintrodukciju Latvijā. Kopš 1990. gada mākslīgi izveidotā kokvardes populācija Liepājas rajonā ir nostabilizējusies un sākusi dabīgā ceļā paplašināt savu izplatības teritoriju. Reintrodukcijas vietā nodibināts liegums. Parastā kokvarde ir iekļauta Latvijas un Baltijas Sarkanajās grāmatās, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā.

Izskats
Kokvarde ir neliela auguma varde ar slaidām, spēcīgām pakaļkājām un koši zaļu muguru, kas atkarībā no temperatūras un mitruma daudzuma vai pat vardes pašsajūtas var būt arī pelēcīga vai zeltaina. Tās ķermeņa garums ir apmēram 3,5 — 5 cm, Vēderpuse gaiša, bez plankumiem. Uz muguras āda ir gluda, bet uz vēdera grubuļota. Gaišo pavēderi un zaļo muguru nodala tumši brūna sānu josla ar gaišu augšējo maliņu. Tumšā josla sākas pie nāss un beidzas pie pakaļkājas paslēpenes. Pirkstu galos ir piesūcekņi, ar kuru palīdzību dzīvnieks spēj pārvietoties pa zariem un lapām. Galva noapaļota, acu zīlītes horizontālas elipses. Tēviņš nedaudz mazāks, ar tumšu kaklu. Iekšējais rezonators labi attīstīts, dzied visu nārsta periodu. Dziesma mazliet atgādina pīļu pēkšķēšanu vai tarkšķēšanu. Kopkvarde spēj veikt negaidītus, tālus lēcienus.

Ekoloģija
Kokvarde pārtiek galvenokārt no lidojošiem kukaiņiem, bet ēd arī kāpurus, skudras un vaboles. Tā ir aktīva krēslā un tumsā, arī nārsta dziedāšana sākas pievakarē. Pa dienu parasti slēpjas lapotnē vai zemsedzē. Ziemošanas periods sākas septembra beigās — oktobrī; ziemo zemsedzē, alās, dobumos.

Vairošanās
Eiropas kokvardes vairojas staignās ūdenstilpnēs, dīķos, kuru krasti aizauguši ar krūmiem un kārkliem. Latvijā vispiemērotākie biotopi nārstošanai ir bebraines. Mātītes iznērš aptuveni 800—1000 olas, kuri parasti sakārtoti apaļos, gļotainos kamolos. Šīs “pikas” ir valrieksta lielumā un izvietotas ūdenstilpes dibenā. Vienas olas vidējais izmērs ir aptuveni 1,5 mm diametrā. Kurkuļi izšķiļas pēc 10—14 dienām. Tie ir gaiši, sasniedz 5 cm garumu. Metamorfoze notiek pēc 2 — 3 mēnešiem, un jaunās vardītes ūdenstilpi parasti atstāj jūlija beigās — augustā. To izmērs ir 0,9 — 1,8 cm. Dzimumgatavība iestājas dzīves otrajā vai trešajā gadā. Indivīds spēj dzīvot līdz 15 gadiem.
lv.wikipedia.org

Eiropas kokvarde

Kods: D-014-19
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2019. gada 5. maijā Purgalciema apkaimē, Talsu novadā
PAR
BRĪVU
1000 x 675 px
72 dpi
133 KB
S 2000 x 1349 px
1.7 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 4968 x 3352 px
42.06 x 28.38 cm / 300 dpi
11.4 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.