Attēlā redzama klusa rudens piekrastes ainava, kur priekšplānā dominē niedrāju audze un neliels, akmeņains un smilšains krasts. Zemes virsmu klāj sīki akmentiņi un rudens lapas, bet ūdens malas līniju iezīmē viegli viļņi, kas lēni skar krastu. Kreisajā pusē aug lieli, plati koki zeltainās rudens krāsās, kuru zari liecas plaši pāri ainavai.

Vidusdaļā redzama bagātīga koku josla dažādos dzeltenos, oranžos un zaļos toņos, kas seko upes līkumam un piešķir ainavai telpiskumu. Šī krāsainā koku josla izceļ rudens sezonas intensitāti un rada dabisku pārmaiņu ritmu. Dažas ēkas daļēji saskatāmas cauri kokiem, tomēr tās nemanāmi saplūst ar apkārtējo ainavu.

Debesis ir viegli apmākušās, ar gaiši pelēkiem un baltām mākoņu joslām, kas veido mierīgu fonu. Upe ieņem lielu kadra daļu un, aplūkojot tālumu, saplūst ar krāsaino piekrasti un attāliem koka siluetiem. Attēls kopumā rada mierīgas, siltas un dabiskas rudens dienas noskaņu.