Baznīca ir celtne, svētvieta, kuras galvenais mērķis ir kalpot par kristiešu kopā sanākšanas vietu, lai tādā veidā apvienotu kristiešu sabiedrību jeb draudzi. Draudzes locekļi atrodas baznīcā, lai piedalītos dievkalpojumā vai Svētajā Misē, kā arī pielūgtu, lūgtos, kārtotu ar ticību saistītus jautājumus, piedalītos mācībās. Par baznīcu var saukt tikai kristietības sakrālo celtni, citām reliģijām šīs celtnes tiek apzīmētas ar citiem nosaukumiem: jūdaisma piekritēji iet uz sinagogām, musulmaņi uz mošejām, bet budisti uz tempļiem.

Baznīca ir kristietības galvenā jeb pamatsakrālā celtne, ar ko nosacīti var apzīmēt visas tās sakrālās celtnes. Piemēram, bazilika ir titulēta baznīca, katedrāle ir diecēzes katedras jeb bīskapa baznīca, kapela ir privāta baznīca vai baznīca ar ierobežotu piekļuvi vai arī ar ierobežotu funkciju veikšanu un rituālu darbību. Visbiežāk kapelas termins tiek izmantots gadījumos, ja celtne ir privātā īpašumā jeb tā atrodas kādas reliģiskas organizācijas ietvaros, piemēram, klostera teritorijā.

Baznīca ir celtne, kas veltīta lūgšanām un kristiešu kultūras un kulta praksei. Romas katoļu un pareizticīgo baznīcās priesteris kalpo, noturēdams Svēto Misi, bet protestantiskā atzara konfesijās mācītājs vada dievkalpojumu.

Katoļu un pareizticīgo baznīcās atrodas altāri, visbiežāk trīs pamataltāri, no kuriem centrālais ir galvenais, pie tam pareizticīgajiem tas ir austrumu pusē, un lūgšanu telpas. Katoļu baznīcās obligāta interjera sastāvdaļa ir 14 Krusta ceļa stacijas jeb pieturvietas un biktskrēsls. Pareizticīgo baznīcās ir redzami ikonostasi. Savukārt vairumam protestantu baznīcu nav altāru, izņemot anglikāņu, luterāņu un dažām citām baznīcām.

Atkarībā no baznīcas nozīmes un tās funkcijām Romas katoļu baznīcā tā var būt:

katedrāle, ja tajā atrodas katedra un bīskaps;

arhikatedrāle, ja tā ir primasa – valsts galvenā bīskapa katedras vieta un paša bīskapa darbības vieta;

bazilika, ja to cēlis imperators vai tā būvēta atbilstoši senās bazilikas projektam jeb tai titulu piešķīris Romas pāvests, baznīcas saistībā ar svētceļojumiem;

koleģiāle, ja tā ir katedrāle ar kanoniķu koledžām;

draudze, kas ir kristiešu sabiedrības vieta;

abatiāle jeb klosterbaznīca, ja tā ir galvenā klostera, kuru vada abats vai abate, baznīca;

priorāle jeb klosterbaznīca, ja tā ir galvenā klostera, kuru vada priors vai priore, baznīca;

kapela, kas ir sekundāra kulta vieta, ja tā ir kādas lielas baznīcas atsevišķa daļa, kas tiek lietota kāda Svētā, ģimenes vai brālības kultam vai ja tā atrodas kādā citā sabiedriskā telpā kā, piemēram, slimnīcā, pilī, cietumā; tā ir piemiņas vieta, kas apzīmē kādu noteiktu vietu, piemēram, Svētā kapu, vietu, kur notikuši brīnumi vai dziedināšanas; tā var būt arī kapela – kapliča, ja tā ir būvēta kapsētā.

Pareizticībā baznīca var būt:

metropolija un katedrāle, ja tajā atrodas bīskapa pastāvīgā kalpošanas vieta;

kiriakons – galvenā baznīca;

kafolikons jeb katolikons, kas ir klostera galvenā baznīca;

draudze, kas ir kristiešu sabiedrības vieta;

katoliki, kas ir lielākā un nozīmīgākā pilsētas baznīca Grieķijā, kas nav katedrāle (nav saistības ar katoļu baznīcu).