Šajā attēlā pavērts plašāks skats uz Staldzenes jūrmalu, kur priekšplānā redzama sniegiem klāta krasta līnija, bet tālāk ūdenī – apledojuši koka steķi. Viens no tiem atrodas tuvāk krastam, veidojot augstu, konisku ledus skulptūru ar smailu galu, kas atgādina dabisku bāku. Tālāk jūrā redzama vēl viena lielāka apledojušu konstrukciju grupa, kas izvietota paralēli krastam.

Ūdens virsma ir mierīga un klāta ar smalku ledus sarmu jeb "tauku ledu", kas piešķir jūrai matētu tekstūru. Debesis ir skaidras un gaišas, ar horizontāliem mākoņu svītrām tālumā, liecinot par aukstu un saulainu ziemas dienu. Baltā sniega kārta krastā ir nevienmērīga, ar redzamām ledus lauskām un nelieliem uzkalniņiem, ko izskalojuši viļņi.

Ainas kopējā noskaņa ir klusa un skarba, izceļot ziemas dabas spēku un skaistumu pie Baltijas jūras. Kontrasts starp balto sniegu, caurspīdīgo ledu un zilo ūdeni rada dzidru un telpisku attēlu. Gaisma krīt no sāna, izceļot katru ledus un sniega reljefa detaļu, radot izteiksmīgas ēnas uz ūdens virsmas.