Šajā attēlā redzami vēsturiskie koka steķi pie Papes kanāla ietekas jūrā, kurus pilnībā ieskāvis bieza ledus kārta. Sasalums veido masīvas, baltas skulptūras ap katru koka pāli, radot unikālu un skarbu ziemas ainavu. Cauri ledus kārtai vietām vēl saskatāma tumšā, laikapstākļu skartā koksne.

Fonā paveras mierīga un auksta Baltijas jūras panorāma zem skaidrām, gaiši zilām debesīm. Pie horizonta redzams plāns ledus slānis, kas sāk veidoties uz ūdens virsmas, papildinot attēla ziemīgo noskaņu. Saules gaisma maigi izgaismo ledus virsmas, izceļot to tekstūru un caurspīdīgumu.

Attēla priekšplānā dominē sniegs un sasalis ūdens, kas saplūst ar krasta līniju. Kompozīcija uzsver dabas spēku un cilvēka veidoto konstrukciju pakāpenisku izzušanu dabas ietekmē. Šī vieta ir raksturīga Papes apkārtnei, kur vēsturiskie zvejniecības elementi sastopas ar neskartu dabu.