Šajā attēlā redzami vecie koka steķi pie Papes kanāla, kurus klāj masīvas un neregulāras ledus cepures. Sasalušais ūdens ir izveidojis biezus, balti caurspīdīgus slāņus ap katru koka stabu, radot dabiskas skulptūras, kas kontrastē ar tumšo, mitro koksni apakšdaļā. Ledus virsma ir grubuļaina un vietām klāta ar plānu sniega kārtiņu.

Fonā paveras sniegota kāpu ainava ar nelieliem, sausiem krūmājiem, kas izceļas uz baltā līdzenuma. Labajā pusē redzams daļēji aizsalis ūdens laukums ar peldošiem ledus gabaliem, liecinot par mainīgajiem laikapstākļiem piekrastē. Debesis ir skaidras un gaiši zilas, piešķirot skatam vēsu un mierīgu noskaņu.

Saules gaisma maigi apspīd ledus formācijas, izceļot to apjomu un tekstūru. Kompozīcija koncentrējas uz detaļām, ko radījis sals un vējš, pārveidojot cilvēka veidotas konstrukcijas. Apkārtne izskatās neskarta un klusa, raksturojot tipisku ziemas dienu Latvijas piekrastē.