Attēlā redzams garš, sniega un ledus klāts mols, kas iestiepjas tālu jūrā. Mola betona siena ir daļēji noklāta ar sasalušām ūdens šļakatām, veidojot neregulārus ledus rakstus un lāstekas. Tālumā, mola galā, saskatāma sarkana navigācijas zīme jeb neliela bāka.

Visa redzamā ūdens virsma ir pārvērtusies ledus un sniega laukā, kam raksturīga nelīdzena, viļņota faktūra. Baltā sniega kārta mijas ar zilganu ledu, radot aukstu un skarbu ziemeļu dabas noskaņu. Debesis virs horizonta ir gaišas, iekrāsotas maigi dzeltenīgos rīta vai vakara saules toņos.

Kompozīcija uzsver mola taisno līniju, kas kontrastē ar dabiski veidotajām ledus formām uz ūdens virsmas. Apkārtnē valda pilnīgs miers, un nav manāmas nekādas kustības pazīmes. Šis skats fiksē brīdi, kad spēcīgs sals ir pilnībā pārveidojis ierasto piekrastes ainavu.