0
info@redzet.lv

Daba » Ainava » Atsegumi

Anfabrikas klintis un pagrabiLustūzī izkaltie pagrabi (Līgatne)
Lasīt aprakstu
Anfabrikas klintis un pagrabi, Anfabrikas klintis, Līgatnes upe, Anfabrikas slūžas, Līgatne, Līgatnes novads

Anfabrikas klintis un pagrabi

Kods: DA-313-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 02. oktobrī
PAR
BRĪVU
1000 x 464 px
72 dpi
224 KB
S 2000 x 927 px
2.74 MB
M 3566 x 1653 px
30.19 x 14 cm / 300 dpi
8.5 MB
L 5591 x 2592 px
47.34 x 21.95 cm / 300 dpi
16.6 MB
XL 7942 x 3682 px
67.24 x 31.17 cm / 300 dpi
26.7 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Anfabrikas klintis un pagrabi ir līdz 17 m augstas, pelēcīgi iesarkanas smilšakmens klintis, kas atrodas Līgatnes upes kreisajā krastā Līgatnē. Ietilpst Gaujas nacionālā parka teritorijā. Valsts nozīmes ģeoloģisks un ģeomorfoģisks aizsargājams dabas piemineklis.

Klintīs vairāki taisnstūraini caurumi, kuros atradās mūsdienās jau pamesti pagrabi. Uz klints augšu ved tūristiem izveidotas koka kāpnes, savukārt tālāk iekārtotā taka to savieno ar attālākajiem, smilšakmenī izcirstajiem Rīgaskalna pagrabiem.

Nosaukumu ieguvušas no Anfabrikas. Netālu no klintīm kopš 1813. gada Handfabrikā (Handfabrik) notika papīra atliešana ar rokām, bet sākot ar 1873. gadu šeit uzsāka pusvielu sagatavošanu Līgatnes papīrfabrikai. Kopš šā laika šīs ražotnes oficiālais nosaukums bija "An fabrik" (Pie fabrikas).

Pie Anfabrikas klints slūžām Līgatnes upe sadalās divās atsevišķās upēs — viena, kas plūst uz Gauju, un otra, kuras uzdevums bija apgādāt Līgatnes papīrfabriku ar papīra ražošanai nepieciešamo ūdeni. Uz Anfabrikas slūžām ir izveidots pirmais un pagaidām Latvijā vienīgais zivju ceļš strauta foreļu (Salmo trutta fario), alatu (Thymallus thymallus), taimiņu (Salmo trutta) un lašu (Salmo salar) migrācijai.
lv.wikipedia.org

17 m augstas, skaistas iesarkanas klintis. Pakājē vairāki taisnstūraini caurumi - te bijuši pagrabi, kuri jau sen pamesti. Zemākā ieža daļa kā šaurs klinšu bluķis guļ pār ūdeņiem - ap četrus metrus augstāk ir caurums - pagrabs.

Klintis skatāmas arī Rīgas kalnā un aiz tā. Raksturīgi ir tas, ka klintīs saglabājušies pagrabi, kuri tika izmatoti vīna un dažādu pārtikas produktu glabāšanai. Šo pagrabu vēsturiskā vērtība ir neizmērojama. Valsts nozīmes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis.

Pie Anfabrikas klintīm slūžas Līgatnes upi „sadala” divās atsevišķās upēs - vienā, kuras uzdevums plūst uz Gauju un nodrošināt izcilas lašu un taimiņu nārsta vietas, un otrā, kuras uzdevums apgādāt Līgatnes papīrfabriku ar ļoti svarīgu papīra ražošanas izejvielu - ūdeni. Tieši Līgatnes upes dzidrais ūdens, straujais tecējums un Līgatnes dabas reljefs, 1814. gadā pamudināja Rīgas uzņēmējus Konrādu Justu Štrohu un Kārli Kiberu slēgt līgumus par Paltmales muižas dzirnavu un apkārtējo zemju rentēšanu, papīra manufaktūras būvniecības uzsākšanai.

Teritorijā pie Anfabrikas klintīm papildus stāstam par klintīm, alām un pagrabiem iespējams iepazīt 19. gadsimta inženiertehniskos sasniegumus. Šeit atrodami akvadukta balsti, kas vēl pirms nepilniem divsimts gadiem kalpoja, lai no vecajām slūžām piegādātu ūdeni Anfabrikas (Handfabrik) vajadzībām. Šeit aplūkojama slūžu un kanālu sistēma, kas līdz mūsdienām kalpo, lai nodrošinātu papīrfabriku ar nepieciešamo ūdens resursu papīra ražošanai. Un protams ... klintis un pagrabi.

Līgatnes vēstures pētnieks Aivars Balodis raksta:
Pirmie pagrabi šajā smilšakmens iezī izcirsti pēc 1815. gada vienlaicīgi ar papīra dzirnavu celtniecību. Izmantoti gan kā noliktavas, gan kā pagrabi. Piekļūšanai pagrabiem bijušas izbūvētas estakādes un pāri upei tiltiņš. Pagrabi šajā iezī atkarībā no situācijas dabā, tāpat kā Lustūža un Līgatnes upes lejteces pagrabi, izcirsti dažādos līmeņos. Pēdējie pagrabi šajā iezī izcirsti pēc 1871. gada kad Anfabrikas piebūves otrā stāvā papīrzāles vietā izbūvēja dzīvokļus un 1873. gadā uz turieni no Kiberkalna  pārcēla arī skolu. Anfabrikas ieža pagrabiem tiek pieskaitīti arī pagrabi iezī pirms Anfabrikas ieža, kā arī pēc 1873. gada cirstie pagrabi divos blakus esošajos Līgatnes upes pamatkrasta iežos, kad par dzīvokļiem tika pārbūvēta divstāvu papīra žāvēšanas un gludināšanas ēka (Trockenhaus), kura atradās ap to vietu, kur tagad Anfabrikas sardzes mājiņa.

Jauna, vērienīga estakāde gar iezi virs upes, inženiera Eižena Irmera vadībā tikusi izbūvēta pēc tam, kad 1894. gadā Rīgas kalnā uzbūvēja pirmās divas dzīvojamās mājas - tagad Rīgas ielā 1. un 3. Šī estakāde ar tiltiņu pār upi, bija paredzēta kā pastaigu vieta un arī pirmsslūžu ūdens tilpnes apkopšanai: koku un citu atkritumu sanesumi, ledus ciršana, u.t.t. Par šīs estakādes apjomu vēl tagad var spriest pēc iezī izcirstajiem iedobumiem siju stiprināšanai, un dažām pieejamām fotogrāfijām.

Pašreiz Anfabrikas iezī ir saglabājušās 13 pagrabu vietas, blakus iezī pirms Anfabrikas ieža 2, blakus iezī uz Rīgaskalna pusi 4 un turpat nākošajā iezī 2 pagrabu vietas, tātad kopā 21 pagrabu vieta. Estakāde virs upes bijusi uzbūvēta visā pirms Anfabrikas ieža garumā, bet pagrabi cirsti šī ieža sāngravā. Gravā sanests biezs zemes slānis un pašreiz vairs redzamas tikai 2 pagrabu vietas, bet iespējams, ka tās bijušas vairāk. Arī 1. un 2. pagrabs līdz pusei pienesti ar zemi. Starp 4. un 5. pagrabu starpsiena daļēji sabrukusi. 9. pagrabs savulaik ticis izcirsts cauri iezim un kalpojis kā eja ērtākai nokļūšanai pie citiem pagrabiem, bet vēlāk kā romantisku pastaigu vieta. Šajā ejā, kā arī uz paša ieža, saglabājušies daudzi ieskrāpēti ieraksti - petroglifi. Nepatīkami tikai, ka tādiem gadskaitļiem kā 1872., 1887., 1913., 1914., 1917., u.t.t., kā arī vairāk kā 70 gadus Līgatnes papīrfabrikā nostrādājušā Ludviga Celma vārdam pa virsu tiek kasīts 2008., u.c., līdz ar to iznīcinot senos uzrakstus. Ja jau „nagi tā niez” tad iezī un pagrabos vēl brīvu vietu ir pietiekoši. Mitruma un nogruvuma iespaidā 19. pagrabam izveidojusies atvere otrā pusē uz sāngravas pusi.

Tā kā Anfabrika pēc Otrā Pasaules kara dzīvokļiem vairs netika izmantota, tad Anfabrikas pagrabi jau daudzus gadus netiek izmantoti. Arī šeit ieža saglabāšanai būtu vēlams pagrabu ieejās iemūrēt platus dzelzsbetona sleņģus. Tāpat būtu vēlams profesionāli, ar kritienu pret kalna nogāzi, nogāzt uz ieža esošos pāris nokaltušos kokus jo vēja vai „laika zoba” ietekmē tie agri vai vēlu kritīs uz ieža pusi to bojājot.
www.visitligatne.lv

Anfabrikas klintis un pagrabi

Kods: DA-313-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 02. oktobrī
PAR
BRĪVU
1000 x 464 px
72 dpi
224 KB
S 2000 x 927 px
2.74 MB
M 3566 x 1653 px
30.19 x 14 cm / 300 dpi
8.5 MB
L 5591 x 2592 px
47.34 x 21.95 cm / 300 dpi
16.6 MB
XL 7942 x 3682 px
67.24 x 31.17 cm / 300 dpi
26.7 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.