Līgatne
Līgatne (arī Lejas Līgatne) ir pilsēta Vidzemē, Gaujas kreisajā krastā, Līgatnes novada centrs. Pilsētu mēdz saukt arī par "alu pilsētu". Tā atrodas pie Līgatnes upes ietekas Gaujā, no kuras arī cēlies pilsētas nosaukums.
Līgatne (arī Lejas Līgatne) ir pilsēta Vidzemē, Gaujas kreisajā krastā, Cēsu novadā. Pilsētu mēdz saukt arī par "alu pilsētu". Tā atrodas pie Līgatnes upes ietekas Gaujā, no kuras arī cēlies pilsētas nosaukums.
Līgatne | |
Pilsēta | |
Valsts | Latvija |
Novads | Cēsu novads |
Pilsētas tiesības | no 1993. gada |
Vēsturiskie nosauk. | vācu: Ligat, Conradsruhe |
Platība | |
• Kopējā | 7,1 km2 |
• sauszeme | 6,9 km2 |
• ūdens | 0,2 km2 |
Augstums | 88 m |
Iedzīvotāji (2022) | |
• kopā | 1 011 |
• blīvums iedz./km2 | 146,5 |
Pasta indeksi | LV-4110 |
Mājaslapa | www.ligatne.lv |
Līgatne ir viens no vissenākajiem papīra ražošanas centriem Latvijā. Papīru šeit uzsāka ražot 1815. gadā papīra ražošanai pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās, bet papīrfabrika, kas darbojas arī mūsdienās, uzcelta nedaudz vēlāk. Pēc papīrfabrikas uzcelšanas Līgatne sāka veidoties par apdzīvotu vietu, kas pilsētas tiesības ieguva 1993. gadā.
Līgatne atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā. Pie Līgatnes atrodas Līgatnes dabas takas — meža masīvs ar vairāk kā 5 km garumā ierīkotām takām un celiņiem gājējiem un velosipēdistiem, kā arī jāšanai, kur voljeros var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus. Līgatnē atrodas arī pārceltuve pār Gauju. Līgatnes apkārtnē Gaujas krasti ir klinšaini un neparastas formas.
Apskates objekti Līgatnē: www.visitligatne.lv
Vēsture
Līgatnes vārds (Ligat) pirmo reizi sastopams Zviedru Vidzemes laika dokumentos 17. gadsimta pirmajā pusē. 1630. gadā vaku grāmatā redzams, ka tā saucās kādas mājas Siguldas pilsnovada latviešu vakā un tāds nosaukums bija arī krogam, kas atradās pie Rīgas — Cēsu ceļa, Līgates upītes krastā.
Izšķirošs Līgatnes attīstībā bija 1815. gads, kad Rīgas zīda tirgotājs Konrāds Justus Štorhs no Paltmales muižas nopirka zemesgabalu, lai uz tā celtu papīra dzirnavas.
Sākotnēji papīru ražoja pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās, bet jau 1816. gadā uzcēla jaunas papīra dzirnavas, jeb t.s. roku darba fabrika (Handfabrik, saukta arī par Anfabriku vai Ānfabriku). Handfabrikā papīru ar rokām ražoja līdz pat 1871. gadam. 1830. gadā tika pabeigta jaunas t.s. Galvenās vai Vidusfabrikas ēkas celtniecība. Šajā ēkā Līgatnes papīrfabrika darbojās līdz 2014. gadam.
Ar 19. gadsimta beigām saistās Līgatnes uzplaukuma laiks. Šajā laikā papīrfabrika izvērsa plašu celtniecību - būvēja strādnieku un administrācijas dzīvojamās mājas, kā arī slimnīcu, dzemdību namu, fabrikas klubu, skolu, nespējnieku namu un aptieku. Fabrikā bija savam laikam unikāls sociālais modelis: strādniekiem tiek piešķirts bezmaksas dzīvoklis, elektrība, apkure, medicīniskā aprūpe, izglītība bērniem, nodrošinājums vecajiem cilvēkiem.
Pateicoties salīdzinoši labajiem sadzīves apstākļiem, 1905. gada revolūcijas laiks Līgatnē pagāja mierīgi.
Pirmā Pasaules kara laikā papīrfabrika tiek daļēji (1915. gadā) un pēc tam pilnīgi (1917. gadā) evakuēta. Papīra ražošana atsākās 1921. gadā. 1925. gadā papīrfabrikas ciemam ar Līgatnes nosaukumu tiek piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1935. gadā Līgatnei pievienoja upītes pretējā krastā esošo Spriņģukalna ciemu un tā tiek pārdēvēta par Līgatnes papīrfabriku, lai atšķirtu no Līgatnes stacijas ciema, kas izveidojās pie 6 km attālās dzelzceļa stacijas.
Otrā Pasaules kara laikā papīrfabrika turpināja strādāt līdz pat 1944. gadam, kad atkāpjoties vācu armija daļēji fabriku saspridzināja. Bojājumi nebija smagi, un ražošana atkal atsākās 1945. gadā.
1949. gadā Līgatnei piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. 1993. gadā Līgatne ieguva pilsētas tiesības. Kopš 2009. gada — Līgatnes novada centrs.
lv.wikipedia.org
Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs
Jau 200 gadu Līgatnes vārds ir cieši saistīts ar papīrfabriku. Fabrika dibināta 1815. gadā un kopš tā laika darbojas bez ilglaicīgiem pārtraukumiem. Uzplaukuma laikus fabrika piedzīvoja 19. gadsimta beigās. Līdz ar fabriku auga un attīstījās arī papīrfabrikas ciemats.
Ekskursijas: Līgatnes pilsētas viesiem tiek sniegta iespēja iepazīt Līgatnes vēsturi un apskatīt skaistākās vietas Līgatnes pilsētas centrā, kā arī iepazīties ar vēsturisko līgatniešu dzīvesveidu, dodoties ekskursijā pa Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturisko centru. Zinoša gida pavadībā pilsētas viesi varēs doties ekskursijā pa Līgatnes papīrfabrikas ražotni, apskatīt dzīvojamās ēkas un publiskās iestādes - kultūras namu, slimnīcu, dzemdību namu, aptieku, izglītības iestādes, kā arī doties apskatīt smilšakmens atsegumos veidotās pagrabu alas, kurās vietējie iedzīvotāji uzglabā rudenī ievākto dārzeņu ražu.
Papīrfabrikas vadība savulaik darījusi visu, lai saviem darbiniekiem radītu labvēlīgus dzīves apstākļus. 20.gs. sākumā līgatniešu sociālais nodrošinājums bija viens no augstākajiem Eiropā: Papīrfabrikas darbiniekiem tika piešķirti atsevišķi dzīvokļi ar malkas apkuri, par fabrikas piegādāto malku, ūdeni un elektrību nebija jāmaksā, bija sava skola, slimnīca, dzemdību nams, ambulance un 1897. gadā uzceltais papīrfabrikas klubs (mūsdienās kultūras nams). Ja šo kompleksu iežogotu sētā, dzīve turpinātos, jo Līgatne līdz ar visaugstākās kvalitātes papīru ražoja arī enerģiju un pilnīgi sevi apgādāja.
Strādnieku mājas, kas tika celtas 20 gs. sākumā papīrfabrikas darbiniekiem, ir saglabājušās līdz mūsdienām un tiek apdzīvotas arī šodien, turklāt tās ir senākās koka rindu mājas Latvijā. Ēkas ir iekļautas valsts kultūras mantojuma pieminekļu sarakstā. Bez strādnieku mājām Līgatnē veiksmīgi ir saglabājusies arī aptieka, skola, slimnīca (mūsdienās aprūpes centrs) un papīrfabrikas klubs (kultūras nams), kas nu jau atjaunots. Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs ir Eiropas mēroga unikāls strādnieku ciemata pilsētbūvniecības ansamblis, kas 2011. gadā ticis atzīts par Latvijas uzvarētāju konkursā "Eiropas izcilākie tūrisma galamērķi" (European Destinations of Excellency- EDEN).
www.visitligatne.lv