Attēlā redzams Īvandes apakšējais ūdenskritums ziemas apstākļos, kad ūdens plūsma ir daļēji aizsalusi un klāta ar biezu ledus kārtu. Ūdenskrituma mala veido nevienmērīgus, masīvus ledus slāņus, kas pāriet sasalušā upes gultnē.

Apkārtējā vide ir klusa un mierīga, ar sniegu klātiem krastiem un kailiem lapu kokiem fonā. Ledus un sniega toņu kontrasts ar tumšajiem akmeņiem piešķir ainavai izteiktu ziemas noskaņu.

Šis skats uzsver dabas procesu lēno ritmu ziemā, kad tekošs ūdens pārtop stingrās, skulpturālās formās, saglabājot ūdenskrituma raksturīgo struktūru.