Ogres upe

Ogre (augštecē – Ogriņa, Ogrīte) ir upe Latvijā, tek Madonas, Ērgļu, Vecpiebalgas, Lielvārdes un Ogres novados. Upes kritums 222 m (1,18 m/km), vidējais caurplūdums grīvā 17,9 m³/s, maksimālais – 177 m³/s, minimālais – 2,1 m³/s. Daļa upes ietilpst Ogres ielejas dabas parkā.

Raksturojums
Ogres izteka atrodas Vestienas paugurainē. Tecējuma sākumā Ogre pa īsām pietekām uzņem Piebalgas pauguraines ezeru ūdeņus, pa Sustalu arī lielo Vecpiebalgas ezeru ūdeņus. Ogres posms starp Cirstiem un "Lācīšiem" ietilpst Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū. Upe visā garumā līkumaina. Līdz Ērgļiem Ogre līkumo pa ieleju vai gravu ar stāvām nogāzēm, šeit tā ir visstraujākā. Krastos daudzviet dolomīta atsegumi. Kalnrēžu dolomītsmilšakmens pie Rembates, un Ogres dolomītu krauja pie bijušās Ogres kartona fabrikas ir aizsargājamie ģeoloģiskie objekti. Visu sezonu Ogre laivojama no bijušās Ogres HES (netālu no Baltavas stacijas), augstākā ūdenslīmenī no Ērgļiem, bet palos pat no Ineša pa Sustalu.

Pietekas
Kreisā krasta pietekas

• Viešupe (15 km);
• Virdzīte (8 km);
• Ilzīte (12 km);
• Valola (17 km);
• Sumulda (12 km);
• Lobe (22 km).

Labā krasta pietekas

• Gāršupe (12 km);
• Sustala (16 km);
• Risene (10 km);
• Alainīte (12 km);
• Meltne (13 km);
• Veģerupīte (7 km);
• Piparupīte (9 km);
• Nāruža (12 km);
• Līčupe (40 km);
• Skolasupe (14 km);
• Aviekste (28 km);
• Ranka (21 km).
• Norupīte (21 km)

Vēsture
Ogres upes senais vārds līvu valodā bija Wogene, Woga, kas pirmo reizi rakstos pieminēts Indriķa hronikas aprakstā par 1206. gada līvu sacelšanos pret krustnešiem. Upes nosaukums varētu būt saistāms ar vārdu voog – 'straume, plūsma, vilnis' vai voogama – 'plūst, tecēt, viļņot'.
lv.wikipedia.org

Ogre ir trešā garākā Latvijas upe, tā tek caur Madonas, Ērgļu, Vecpiebalgas, Lielvārdes, Ķeguma un Ogres novadu. Upes garums – 188 km, kritums – 222 m, galvenās pietekas – Līčupe un Aviekste. Ogre ietek Daugavā, un tā nekad nevienā posmā nav bijusi bagarēta. 2003. gadā Latvijas Dabas fonda eksperti konstatēja Ogres upē lielu īpaši aizsargājamo biotopu un augu sugu atradņu koncentrāciju. Upes ielejā atrodas 15 Latvijā īpaši aizsargājami biotopi. Tās krasti izteikti vērsti pret ziemeļiem un dienvidiem, līdz ar to katrā krastā ir savs mikroklimats. Vienā jau zaļo zāle, turpretim otrā krastā vēl nav nokusis sniegs. Krastos sastopami dolomīta atsegumi. Kalnrēžu dolomītsmilšakmens pie Rembates un Ogres dolomītu krauja pie bijušās Ogres Kartona fabrikas ir aizsargājami ģeoloģiskie objekti. Visu sezonu pa Ogri var laivot no Vecogres HES (Emmas dzirnavas), augstākā ūdenslīmenī – no Ērgļiem, bet palos pat no Ineša pa Sustalu.
www.visitogre.lv

Ogre tek caur Madonas, Ērgļu, Vecpiebalgas, Lielvārdes un Ogres novadiem. Upes garums 188 km, kritums 222 m, galvenās pietekas – Līčupe un Aviekste, ietek Daugavā. Ogre ir trešā garākā Latvijas upe, tā nekad nevienā posmā nav bijusi bagarēta. 2003. gadā Latvijas Dabas fonda eksperti konstatēja Ogres upē lielu īpaši aizsargājamo biotopu un augu sugu atradņu koncentrāciju. Upes ielejā atrodas 15 Latvijā īpaši aizsargājami biotopi. Tās krasti ir izteikti vērsti pret ziemeļiem un dienvidiem, līdz ar to katrā krastā ir savs mikroklimats. Ja vienā jau zaļo zāle un zied efemēri, tad otrā krastā vēl nav nokusis sniegs. Krastos daudzviet dolomīta atsegumi: Kalnrēžu dolomītsmilšakmens pie Rembates un Ogres dolomītu krauja pie bijušās Ogres kartona fabrikas ir aizsargājami ģeoloģiskie objekti.

Ogres dabas parka vērtības ir neregulētā Ogres upes ieleja ar tās krastu ainavām, daudzveidīgi meži, kas rudeņos bagāti ar ogām un sēnēm, plašas pļavas, upju krāces, kraujas, avoti, dižakmeņi, dižkoki un dažādi citi dabas elementi, kas iedvesmo un priecē kā dabas parka iedzīvotājus, tā arī apmeklētājus. Īpaša dabas vērtība ir Ogresmuižas stārķu kolonijai, kas ir viena no lielākajām balto stārķu ligzdošanas vietām Latvijā.
upesoga.lv