Bāta – Vaiņodes ciema daļa un Lielbātas avota atrašanās vieta – vēstures liecībās pirmo reizi minēta 1253. gadā Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas līgumā par Kurzemes sadalīšanu. Kopš 1822. gada netālu no Lielbātas avota slejas vēsturiskā Vaiņodes jeb Lielbātas muiža, ko uzcēla baronu Ostenzakenu (fon der Osten-Sacken) dzimta. Bāta muižas celtniecībai netika izvēlēta nejauši – Oztenzakenu dzimta to izvēlējās dabiski tīrās un dziednieciskās vides un ievērojamā dzidravota dēļ, kas atradās muižas tuvumā.
www.lielbata.lv
Vaiņodes muiža, saukta arī par Lielbātas muižu, celta 17. gadsimtā, un tolaik tā bija vācu barona medību muiža. Tomēr jau 1923. gadā vācu barons (toreizējais īpašnieks) dāvināja muižu Latvijas valstij. Ilgi nebija jāgaida, kad muižā atklāja sanatoriju plaušu tuberkulozes slimnieku ārstēšanai. 1929. gadā tā ieguva Saulkalnes sanatorijas nosaukumu, 20. gadu beigās sanatorija tika ievērojami paplašināta, uzceļot jaunu piebūvi, līdz ar to Saulkalnes sanatorija 30. gados gan iekārtas, gan medicīniskajā ziņā bija priekšzīmīgākā ne tikai Latvijā, bet tā varēja cienīgi līdzināties ārzemju sanatorijiem. Tomēr 1982. gadā slēdza plaušu slimību sanatoriju un muižā atklāja psihoneiroloģisko slimību rehabilitācijas slimnīcu. Tā sekmīgi darbojās līdz pat 1994. gadam, kad slimnīcu slēdza pavisam.
Laika posmā 1994. – 2000. gadam muižu nomāja dažādi nomnieki un rīkoja muižas teritorijā un iekštelpās vasaras bērnu nometnes, tomēr jau 2000. gadā muižu nopirka Andris Griģis (Līvu alus bijušais īpašnieks), kurš ļoti pārveidoja ainavu, liedza pieeju sanatorijas dīķim un iznīcināja ļoti daudz māju apkārt muižai, kurās dzīvoja toreizējie ārsti. Šobrīd ir saglabājusies tikai daudzdzīvokļu māja dažus simtus metru no muižas.
www.geocaching.com
Lielbātas muiža bija baronu fon Osten-Zakenu īpašums. 1905. gada revolūcijas laikā nodedzināta. Jauna muižas ēka pēc Rīgas arhitekta Vilhelma Reslera projekta (1907) uzcelta 1912. gadā.
www.zudusilatvija.lv