0
info@redzet.lv

Dzīvnieki » Putni » Pelikānveidīgo kārta

Zivju gārnisJūras kraukļi paceļas spārnos
Lasīt aprakstu
Zivju gārnis, Zivju gārnis (Ardea cinerea), Pelikānveidīgie, Putni

Zivju gārnis

Kods: D-0445-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 04. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
156 KB
S 2000 x 1333 px
2.13 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3044 x 2029 px
25.77 x 17.18 cm / 300 dpi
4.31 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO

Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea)

 

Klasifikācija
 
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Pelikānveidīgie (Pelecaniformes)
Dzimta Gārņu dzimta (Ardeidae)
Apakšdzimta Gārņu apakšdzimta (Ardeinae)
Ģints Gārņi (Ardea)
Suga Zivju gārnis (Ardea cinerea)



Zivju gārnis jeb dzēse (Latīņu val. – Ardea cinerea; Angļu val. – grey heron; Vācu val. – Graureiher; Krievu val. – серая цапля) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea). Tam ir 4 pasugas. Zivju gārnim ir plašs izplatības areāls, tas mājo Eirāzijā no Rietumeiropas līdz Mandžūrijai un Indijai, kā arī Āfrikā. Ziemeļu daļā ligzdojošie putni ir gājputni, kas ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša un Āzijas dienvidos. Daļa putnu pārziemo ligzdošanas apgabalos. Vasarā Norvēģijā to var novērot pat aiz polārā loka gar jūras krastu. Latvijā zivju gārnis ir parasts ligzdotājs un caurceļotājs, tas sastopams izkliedēti visā teritorijā. Tā tuvākais radinieks ir lielais zilais gārnis (Ardea herodias), kas dzīvo Ziemeļamerikā.

Latvijā ligzdo apmēram 1100 - 1500 pāru zivju gārņu. Pēdējos gados ligzdojošo pāru skaits pieaug. Lielākā daļa Latvijā ligzdojošo zivju gārņi ziemā dodas uz dienvidiem, bet daži īpatņi mēdz pārziemot, biežāk Kurzemē un Rīgas apkārtnē. Ziemotāju skaits ir saistīts ar laika apstākļiem ziemā (siltākās ziemās to skaits ir lielāks, bet aukstās - mazāks), tomēr kopumā pēdējos gados tas pieaug un šobrīd Latvijā regulāri ziemo no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem zivju gārņu.

Izskats un īpašības:
Zivju gārnis ir liela auguma putns. Tā ķermeņa augstums ir 90 - 100 cm, spārnu izplētums 175 - 195 cm, svars 1 - 2 kg. Pamatā tā apspalvojums ir zilpelēkā krāsā. Pavēdere nedaudz gaišāka, bet spārnu gali nedaudz tumšāki. Zilpelēkā gārņa krāsa lieliski saplūst ar ūdeņiem, kuros zivju gārnis pavada lielāko dienas daļu. Pieaugušiem putniem ir balta galva ar divām platām, melnām joslām, kas sākas pie acīm. Jauniem putniem platās joslas atrodas vairāk uz galvas vidus, un tās ir tumši pelēkas. Kakla priekšpusē garens, pagarinātu spalvu rotājums; uz pakauša – pagarinātu spalvu, nokarens cekuls. Zivju gārnim ir spēcīgs un ass knābis, kas ir oranždzeltenā krāsā dzimumbriedumu sasniegušiem putniem. Tā gals smails kā šķēpam. Zivju gārnim ir lēns lidojums, lidojot kakls saliekts "S" forma kā visiem pelikānveidīgajiem putniem. Bet garās kājas izstieptas taisni uz atpakaļu. Kājas ir zaļganpelēkā krāsā, bet riesta laikā dzeltenzaļas. Abi dzimumi izskatās līdzīgi, mātītes ir tikai nedaudz mazākas.

 

Uzvedība un barība:
Zivju gārņa galvenā barība ir zivis. Bet pie izdevības tas medī arī dažādus citus nelielus dzīvniekus, kāabiniekus, kukaiņus, kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes, nelielus zīdītājus, pārsvarā grauzējus, putnu mazuļus un rāpuļus, kā zalkšus, ķirzakas, kā arī posmtārpus (sliekas un dēles).

Medījot gārnis vai nu stāv nekustīgi, kaklu ierāvis un visbiežāk uz vienas kājas, va lēnām bradā pa ūdenstilpes seklumu, turklāt dziļākas vietas tas bez grūtībām pārpeld. Gārnis gaida, kad cirtiena attālumā parādīsies kāds medījums. Ne vienmēr, stāvot ūdenī, gārnis vēro ūdens dzīvniekus, reizēm tas vēro krastu, uzmanot kādas peles alu.Pamanot medījumu, pirms tā saķeršanas gārnis novērtē attālumu līdz tam, to lēnām apskatot, pēc tam seko zibenīgs cirtiens ar aso knābi. Ja zivs ir lielāka, tā tiek nobeigta ar knābja sitieniem un norīta ar galvu pa priekšu. Reizēm gārnis lielāku medījumu aiznes uz drošāku vietu, piemēram, augstu koka zaru.

 

Ligzdošana:
Zivju gārņi parasti ligzdo kolonijās, būvējot ligzdu augstu kokos. Tomēr reizēm tie ligzdo atsevišķi no pārējiem zivju gārņiem. Ligzdai izvēlētie koki atrodas ūdenstilpju tuvumā. Ligzda tiek būvēta platformas veidīga, tā ir augsta, liela, bet diezgan vaļīgi krauta (caurspīdīga). No apakšas ar binokļa palīdzību var saskaitīt gārņa olas. Būvniecībai tiek izmantoti nelieli zari, zāle, saknes un niedres. Ligzdu būvē pāris kopīgi, bet zivju gārņiem ir raksturīga darbu dalīšana; tēviņš sagādā būvniecības materiālus, bet mātīte vij un krauj ligzdu. Jauna ligzda tiek būvēta apmēram nedēļu. Reizēm tiek ieņemta vecā ligzda, kas tiek pieremontēta. Ligzda ir apmēram 50 cm augsta un 70 - 80 cm plata. Reizēm ligzda tiek būvēta uz zemes niedrāju sagāzumos vai salpjās vietās augošos krūmos, kas atrodas lielās ūdenstilpnēs. Zivju gārņi labi sadzīvo ar citu sugu ligzdojošiem putniem, bet tiem patīk, ja to ligzda atrodas augstāk kā kaimiņiem.

Pirmie pavasarī no dienvidiem atgriežas tēviņi. Tie ieņem ligzdas vietu, kas ir jānosargā no konkurentiem. Starp tēviņiem izceļas kautiņi un ķīviņi, lai nosargātu labākās ligzdu vietas. Mātītes atlido vēlāk un izvēlas tēviņu ar tā ligzdas vietu. Lai pievilinātu mātītes, tēviņi izrādās, klabinot knābjus. Zivju gārņi veido monogāmus pārus uz vienu sezonu. Arī mātītes savā starpā var saplūkties, ja nolūkojušas vienu tēviņu. Dējumā ir 3 - 5 gaišas, zilzaļas olas, kas ir apmēram 6 cm garas. Kamēr mātīte dēj olas, tēviņš to baro. Tiklīdz ir izdēta pirmā ola, mātīte sāk perēt. Kad dējums ir pilns, olas perēt sāk arī tēviņš, tomēr lielāko daļu laika to dara mātīte. Vecāki viens otru nomaina perējot, kamēr otrs dodas medībās. Inkubācijas periods ilgst 24 - 27 dienas. Tikko izšķīlušies putnēni ir bezpalīdzīgi un klāti retām, pelēkām pūciņām, bet to acis ir vaļā. Spalvas sāk augt ne ātrāk kā pēc nedēļas. Visi putnēni neizšķiļas vienlaicīgi, tādēļ pirmais putnēns ligzdā parasti ir visspēcīgākais un lielākais. Gārņu putnēni ir ligzdguļi, un tie pirmās divas nedēļas guļ vai tup perēkļos, pēc tam sāk celties kājās. Jaunie putni lidot sāk pēc 6 - 7 nedēļām. Putnēnus baro abi vecāki, turklāt pirmās 3 nedēļas viens no vecākiem visu laiku atrodas pie nevarīgajiem mazuļiem, tos apsargājot un vajadzības gadījumā no spārniem veidojot nojumi, lai aizsargātu no saules vai lietus. Barība tiek dota, to atrijot putnēnu rīklēs.

 

Klasifikācija:

Zivju gārnim ir 4 pasugas:

  • Ardea cinerea cinerea - nominālpasuga, satopama Eiropā, Āfrikā un Āzijas rietumos;
  • Ardea cinerea jouyi - sastopams Āzijas austrumdaļā;
  • Ardea cinerea firasa - sastopams Madagaskarā
  • Ardea cinerea monicae - sastopams Mauritānijā un Argīnas līča salās.

lv.wikipedia.org

Zivju gārnis

Kods: D-0445-08
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2008. gada 04. augustā
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
156 KB
S 2000 x 1333 px
2.13 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3044 x 2029 px
25.77 x 17.18 cm / 300 dpi
4.31 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.