0
info@redzet.lv

Pilsēta » Arhitektūra » Baznīcas

Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcaVišķu baznīcas tornis
Lasīt aprakstu
Višķu baznīca no aizmugures, Višķu katoļu baznīca, Višķi, Daugavpils novads, Baznīca

Višķu baznīca no aizmugures

Kods: V-808-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 27. jūnijā
S 2000 x 1879 px
3.56 MB
M 1760 x 1653 px
14.9 x 14 cm / 300 dpi
L 2760 x 2592 px
23.36 x 22 cm / 300 dpi
6.6 MB
XL 4662 x 4379 px
39.47 x 37.08 cm / 300 dpi
14.1 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.lv
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.lv
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Višķu Svētā Jāņa Kristītāja
Romas katoļu baznīca 
 Atrašanās vieta    Latvija, Višķu pagasts, Višķi
 Piederība konfesijai  Romas katoļu baznīca
 Iesvētīšanas gads  1930
 Baznīcas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
 Statuss  baznīca
 Arhitektūras apraksts 
 Fasādes virziens R
 Celtniecības sākums  1908
 Celtniecības beigas  1925
 Garums  30 m
 Platums  15 m
 Būvmateriāli   šķelti laukakmeņi

Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Daugavpils novada Višķu pagasta Višķos. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Viena no nedaudzām baznīcām, kas būvēta no šķeltiem akmeņiem un ir viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa dievnams.


Tehniska informācija
Višķu baznīca ir šķeltu akmeņu mūra celtne ar cinkota skārda jumtu un torni. Viena torņa baziliāņu krusta baznīcu tipa baznīca. Tā ir trīsnavu ēka ar cementa grīdu, 30 metrus gara un 15 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra žogs.


Krāslavas iela, Višķi, Višķu pagasts, LV-5481
Tālrunis: +371 65440034

Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
 Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1908. - 1925. gadā. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no nedaudzajām sakrālajām celtnēm Daugavpils novada, kas ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa.

 Višķu pirmā baznīca celta 1621. gadā no ozola baļķiem par godu svētajam Jānim Kristītājam. To cēla muižnieki Andrejs un Elizabete Moli ārpus Višķu ciema, kapsētā. 1625. gadā nodibināja Višķu draudzi. Šī baznīca draudzei kalpoja 94 gadus. 1715. gadā par Heronima un Katrinas Molas līdzekļiem baznīcu nojauca un pārcēla tuvāk pie Višķiem, uz ezera pussalas. Šī baznīca draudzei kalpoja 224 gadus un tās lielums bija 410 kubikmetri. Vecā Višķu baznīca saistīja prof. Vipera un Dr. A.Krūmiņa uzmanību kā oriģināls arhitektūras piemineklis. Baznīca celta no ozola baļķiem ar mūrētiem stūru stabiem un apšūta dēļiem līmeniskā virzienā. Baznīcas priekšā bija portiks ar 4 masīvām, mūrētām kolonnām. Logi tikai virs ieejas durvīm un zelmenī. Baznīca gandrīz kvadrātveidīga ar vienu navu. Kora telpas (luktas) bija uz tievām koka kolonnām visapkārt baznīcai ar paplašinājumu pie ieejas un pie altāra. 1891. gadā Lieldienu svētkos Višķu baznīcu piemeklēja nelaime. Tā kā kora telpās (luktās) sakāpa daudz cilvēku, tievie un sapuvušie stabiņi, uz ko balstījās luktas, nolūza. Hallē (baznīcā) iebruka griesti ar luktām. Tas prasīja vairāku personu upurus un dažus sakropļoja uz visu mūžu. 1894. gadā salaboja iebrukušos grieztus un ielika mūra stabiņus salūzušo vietā.

 Pēc šī notikuma 1907. gada 2 augustā Moģiļovas arhibīskapa kūrija Pēterpilī griezās pie gubernatora ar lūgumu atļaut Višķos celt jaunu mūra baznīcu. 1908. gadā prāvests B.Veržbickis nevis vecās baznīcas vietā, bet ārpus Višķu miesta uzsāka celt jaunu baznīcu. Baznīcu cēla pēc Liepājas arhitekta Standmaņa būvprojekta. Tā ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa. Laikā no 1908. gada līdz 1915. gadam prāvests B.Veržbickis par draudzes locekļu un Leticijas Moles līdzekļiem uzcēla baznīcu un uzlika tai jumtu. Nepabeigti palika baznīcas iekšdarbi. 1918. gadā par Višķu draudzes prāvestu iecēla J.Livcānu. Viņš veica baznīcas iekšdarbus: salika grīdas, griestus, izdarīja apmetuma darbus, ielika pagaidu altāri un 1925. gadā sāka noturēt dievkalpojumus jaunajā mūra baznīcā. 1930. gadā bija nobeigti arī galvenie iekšdarbi. 1935. gadā vēl nopirka 673 kg smagu zvanu. 1936. gadā par Višķu prāvestu iecēla A.Skromanu. Viņa laikā iegādājās divus žirandolus, Jaunavas Marijas karogu, ievilka elektrību, cēla plebāniju un Rīgas Kolbes firma uzstādīja jaunas ērģeles. Tās iesvētīja profesors A.Novickis. Sprediķi runāja Augškalnes prāvests A.Misjuns.1939. gada 27.jūnijā Višķu baznīcā iespēra zibens. Ugunsgrēku nodzēsa Višķu un Daugavpils ugunsdzēsēji. Baznīcai pilnīgi nopostīja kārniņu jumtu, kā arī sabojāja iekšējo iekārtu. Baznīcai radās zaudējumi ap 20 000 latu. Laikā no 1966. līdz 1972. gadam prāvests E.Klavcāns salaboja tornim jumtu un arī torni, iegādājās solus, salika logus, pagaidu altāri pārnesa sānos un ierīkoja tur sv. Jāņa altāri, sakārtoja lielo altāri un izkrāsoja baznīcu.

 Baznīcas labajā pusē ir melns ozolkoka altāris, kas pārvests no Dubnas kapelas. 1937. gadā veco koka baznīcu Višķos nojauca. To pārveda uz Valmieru un tur uzstādīja no jauna. Tā trešo reizi šo baznīcu pārbūvēja. Tagad tajā ir izdarītas būtiskas izmaiņas.Vecās koka baznīcas vietā vēl ir pagrabi, kur atrodas muižnieku Molu kapu kapenes. Pie šīs baznīcas dārzā apbedīti prāvesti F.Sandra un J.Kesmins. Pie jaunās mūra baznīcas dārzā ir apbedīts prāvests S.Litaunieks. Daži apgalvo, ka Višķos dzīvojuši četri baznīckungi. Žēl, ka nepiemin laiku un gadu, kad tas bijis. Kādreiz prāvests B.Veržbickis stāstīja, ka viduslaikos Višķos bijusi bīskapa baznīca. Šo domu apstiprina arī kāds 1310. gada dokuments, kurā rakstīts, ka Latgalē bijusi sava diecēze un tā būtu meklējama starp Kalupi un Višķiem. Tās nosaukums dokumentos minēts kā “epixopatus Versowensis” un diacēze “Columniensis”. Balstoties uz šo dokumentu, daži domā, ka bīskapa katedrāle bijusi Višķos.
www.visitdaugavpils.lv

 

Vēl par Višķu baznīcu
Pirmā koka baznīca
Pirmā koka baznīca tika uzcelta 1621. gadā par muižnieku Arenda un Elizabetes Molu līdzekļiem. Tā bija būvēta no ozolkoka baļķiem, atradās ārpus Višķu miestiņa – kapsētā, kas bija veltīta Jaunavas Marijas Pasludināšanai. Vēstures dokumenti liecina, ka šī baznīca bija otrā vecākā koka baznīca Latgalē (visvecākā atradās Aulejā, celta 1530.g.). Vēlākajos gados šajā novadā koka baznīcas nebija retums. Pašreizējā Latvijas teritorijā vecāka par Višķu koka baznīcu bija vēl Kurzemē – Usmas ezera krastā (vienīgā senā koka baznīca ārpus Latgales).

Baznīcas pārcelšana
1715. gadā par Hieronīma un Katrīnas Molu līdzekļiem šo mediālā tipa koka baznīcu nojauca un pārcēla Višķu ezera otrā pusē, tuvāk miestiņa centram. Tā tika uzstādīta uz ezera pussalas, piešķirts 490 m² liels zemes apbūves gabals. Šī baznīca draudzei kalpoja 220 gadus, jaunajā vietā tās platība bija 410 m².

Dievnama izskats
Vecā Višķu sv. Jāņa Kristītāja godam veltītā baznīca saistīja prof. Vipera un Dr. A. Krūmiņa uzmanību kā oriģināls arhitektūras piemineklis. Baznīcas koka ēkas stūros bija izveidoti 4 mūra stabi, tās priekšā atradās portiks ar 4 masīvām kieģeļu kolonnām, logi tikai virs ieejas durvīm un zelmenī, saksiešu mansarda tipa jumts, kuru Latgalē (Inflantijā) ieviesa poļu valdīšanas laikā. Iekšējā telpa sadalīta 3 jomos, empīriska iekārta, kas patvaļīgi iesaistījās baznīcas oktagonā. Koka ēkas būvniecībā tika pielietots tai svešais konstruktīvais paņēmiens pārejā no celtnes astoņstūra uz taisnstūri. Tas liek secināt, ka pēc pārcelšanas 1621. gadā būvētā baznīca nav saglabājusies pirmatnējā veidā. Pie baznīcas ir bijis neliels dominikāņu klosteris 4 brāļiem. Diemžēl nav zināms konkrēts viņu darbības laiks Višķos. 1870. gadā baznīcā tika veikts remonts.

Negaidītais notikums
1892. gada Lieldienās baznīcā pirms dievkalpojuma notika liela nelaime, proti, kora telpā bija sakāpuši apmēram 200 cilvēku pieļauto 124 vietā. Kora telpas grīdas dēļi neizturēja lielo smagumu un iebruka. (1870. gadā pēc baznīcas remonta pārbaudes komisija nebija ievērojusi neko aizdomīgu). Pēc šī negadījuma vietējais muižnieks pieteicās ziedot līdzekļus jaunas baznīcas celtniecībai. Tomēr guberņas kancelejā tika nolemts Višķu draudzes locekļus sadalīt pa trim tuvākajām draudzēm un pašu baznīcu likvidēt. Cariskā valdība vilcinājās atļaut celt jaunu baznīcu. Tikai 1905. gada 20. maijā Vitebskas apgabala tiesa apstiprināja muižnieka Jāņa Mola ziedojumu – 15 000 Ls jaunas baznīcas celtniecības vajadzībām.

Jaunās mūra baznīcas tapšana
1907. gada 2. augustā Mogiļevas arhibīskapa kūrija iesniedza Pēterpils gubernatoram lūgumu – atļaut Višķos celt jaunu mūra baznīcu. 1908. gadā ne vecās baznīcas vietā, bet ārpus Višķu miestiņa prāvests Broņislavs Veržbickis uzsāka jaunas mūra baznīcas celtniecību pēc Liepājas arhitekta Strandmaņa projekta. Tā tika celta no šķeltiem akmeņiem krusta veidā, ar vienu torni. Dievnams pieder pie bazilikālā tipa baznīcām. Līdz 1915. gadam tā paša prāvesta B. Veržbicka laikā par draudzes locekļu un Henrika un Letīcijas Molu līdzekļiem baznīca tika uzbūvēta, uzlikts jumts. Atlika tikai iekšdarbi, tos veica nākošā prāvesta Izidora Livčāna laikā – tika saliktas grīdas, izveidoti griesti, veikti apmetuma darbi, uzstādīts pagaidu altāris. 1925. gadā sāka svinēt Sv. Mises jaunajā mūra baznīcā. 1930. gadā tika pabeigti galvenie iekšdarbi. 1934. gadā iegādāts jauns 673 kg smags zvans (iepriekšējos Višķu baznīcas zvanus lielinieki rekvizēja 1918. gadā un aizveda uz Krieviju). 1936. gadā prāvests Antons Skromans baznīcā ievilka elektrību, uzcēla plebāniju un uzstādīja Rīgā ražotas firmas „Kolbe” ērģeles. 1937. gada 25. jūlijā tās iesvētīja Rīgas Garīgā semināra profesors prelāts Aleksandrs Novickis, asistējot semināra kleriķiem. Svinībām piemērotu sprediķi teica Augškalnes prāvests Alfons Misjūns. Jaunās ērģeles izmaksāja 8700 Ls. To iegādei savus ziedojumus deva draudzes locekļi, Kazimirs Marcinkevičs vien šim mērķim ziedoja 500 Ls.

Ugunsgrēka postījumi
1939. gada 27. jūnijā baznīcā iespēra zibens. Višķu un Daugavpils ugunsdzēsēji, piepalīdzot vietējiem iedzīvotājiem, laimīgā kārtā nodzēsa ugunsgrēka liesmas. Ugunsgrēka rezultātā pilnīgi tika nopostīts kārniņu jumts, daudz cieta arī baznīcas iekšpuse, tai skaitā galvenais altāris, ērģeles un citi kulta priekšmeti. Baznīcai radās zaudējumi ap 20 000 Ls. Lai likvidētu ugunsgrēka nodarītos bojājumus, prāvests O. Skromans ar draudzi nekavējoties ķērās pie baznīcas atjaunošanas darbiem. Tika atjaunots jumts, noklāts ar skārdu, salabotas ērģeles un elektriskā iekārta utt. Kopumā atjaunošanas darbi izmaksāja 9000 Ls. Palīdzību šim mērķim, atvēlot 4500 Ls, sniedza arī Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.

Vecās koka baznīcas tālākais liktenis
1935. gadā draudze nolēma veco koka baznīcu kā vēsturisku pieminekli pārcelt uz Ambeļiem. Tomēr laika gaitā plāni mainījās – 1937. gadā to pārveda uz Valmieru, kur pārbūvē tika izdarītas būtiskas izmaiņas. Tādā veidā tā ieguva trešo apmešanās vietu un izskatu. Kopš 1939. gada šajā jaunuzstādītajā Valmieras baznīcā tiek svinētas Sv. Mises. Mūsdienās vecās Višķu baznīcas teritorijā ir saglabājušās prāvestu Franciska Sandras un Jāzepa Kensmina kapu plāksnes, kā arī muižnieku Molu dzimtas kapenes. Paša dievnama vietā uzstādīts piemiņas krusts.

Prāvesta Eugēnija Klavcāna laikā
Prāvesta Eugēnija Klavcāna laikā (1966.-1972. g.) tika uzstādīta ambona romāņu stilā, iegādāti soli un atsevišķas skulptūras. Baznīcas kreisajā pusē tika ierīkots sv. Jāņa Kristītāja, baznīcas aizbildņa, altāris ar gleznu „Jēzus kristības Jordānas upē” ģipša veidojumā, kā arī tika veikti daudzi citi saimnieciska rakstura darbi.

80 - tie gadi
80-jos gados prāvesta Andreja Aglonieša laikā baznīcas labajā pusē, bijušajā zakristejā, tika izveidota Dievmātei veltīta kapela, tās altārī – no vecās Višķu baznīcas pārvestā Dievmātes Brīnumdarītājas svētbilde. Minētā prāvesta laikā tika veikts dievnama kapitālremonts, kā arī ļoti daudzi citi saimnieciska rakstura darbi baznīcas un draudzes labā, piem., pabeigta baznīcas žoga celtniecība, kapitāli pārbūvēta torņa iekšpuse (vēl nebija likvidētas visas 1939. gadā notikušā ugunsgrēka sekas), tornī izveidotas metāla kāpnes, uzlieta betona grīda skatu laukumam, nomainīti logu satrūnējušie koka rāmji pret metāla rāmju dubultlogiem ar aizsargsietu, ierīkota jauna zakristeja baznīcas kreisajā pusē utt.

Mūsdienās
Arī pašreizējā prāvesta – priestera Antona Aglonieša vadībā turpinās baznīcas un apkārtnes sakopšanas un izdaiļošanas darbi, piem., 2003. gadā tika ierīkota baznīcas apgaismošanas sistēma (tā tiek pielietota lielu Baznīcas svētku vēlākās vakara stundās), 2004. gadā - nedaudz pārveidots prezbitērijs (tagad altārtelpas augšējā daļā atrodas Dievmātes Brīnumdarītājas nelielais altāris, paplašinātas kāpnes pie galvenā altāra, iegāti jauni balti soli). Draudzes teritorijā tika nodibinātas jaunas publiskas lūgšanu vietas Vīgantos (lūgšanu namā) un Biķerniekos (klubā), kā arī tiek atjaunoti vai uzstādīti no jauna ceļmalu krusti Višķos, Špoģos, ceļaposmā Višķi – Aglona u. c.

Višķu baznīca ir 19,5m gara un 15m plata celtne ar skārda jumtu, cementa grīdu. Tā ir trīsnavu ēka.
www.catholic.lv

Višķu baznīca no aizmugures

Kods: V-808-14
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2014. gada 27. jūnijā
S 2000 x 1879 px
3.56 MB
M 1760 x 1653 px
14.9 x 14 cm / 300 dpi
L 2760 x 2592 px
23.36 x 22 cm / 300 dpi
6.6 MB
XL 4662 x 4379 px
39.47 x 37.08 cm / 300 dpi
14.1 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.lv
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.lv
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Bildes fragmenti:
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!
Jūs tās varat lietot brīvi, saskaņā ar savām vēlmēm un vajadzībām.

Turpināt lejuplādēt

Ja izmantosiet fotogrāfijas komerciālos nolūkos, lūdzam atbalstīt portālu www.redzet.lv ar savu brīvprātīgo ziedojumu:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866