0
info@redzet.lv

Cilvēks » Mirkļi » Dažādi

Vīrietis skatās ar binokliVakara saruna
Lasīt aprakstu
Vīrietis spēlē dūdas uz buru kuģīša, Dūdas, Kuģis

Vīrietis spēlē dūdas uz buru kuģīša

Kods: DA-158-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 29. jūnijā
S 2000 x 1334 px
1.89 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
5.99 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.lv
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.lv
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai

Dūdas (dūdas, dūkas, kulenes, somas stabules, somas dūkas, somu dūkas, somu dūdas, ragastenis) ir sens daudzu tautu mēlīšu pūšaminstruments. Rakstiski avoti apliecina to izplatību Latvijā kopš XVI gs. līdz pat XX gs. sākumam.

Dūdas darina no apaļiski nodīrātas, izģērētas ādas (jēra, teļa, kazlēna, cūkas, suņa, kaķa u.c.), kas izgriezta ar iekšpusi uz āru. Ādas gals tika aizsiets, vienas priekškājas galā iebāza gaisa pievadcauruli, otras - melodijas stabuli. Pakaļkāju galos tika ievietotas viena vai divas burdona caurules.

Dūdinieks tur dūdas padusē vai priekšā un pūš iekšā gaisu. Saspiestais gaiss ievibrē mēlīti un rodas dūcoša skaņa (nosaukums "dūkas" atvasināts no vārda "dūkt"). Ar elkoni mainot dūdu maisa saspiešanas stiprumu, maisā tiek uzturēts vienmērīgs spiediens, un, līdz ar to, skaņas augstums.
folklora.lv


Dūdas jeb somas stabules ir pūšamais mūzikas instruments, kam raksturīga gaisa tilpne un mēlīšu skaņas stabules. Dūdas ir pazīstamas daudzām tautām Eiropā, Ziemeļāfrikā, Persijas līča apgabalā, kā arī Kaukāzā.

Uzbūve
Dūdas veido gaisa maiss, kam pievienota gaisa padeves sistēma, melodijas un burdona stabules.

Gaisa padeve
Parasti gaiss tiek padots maisā, pūšot to maisam pievienotā caurulītē. Bieži šai caurulītei ir vārstulis, kas nelaiž gaisu ārā, bet vecākām konstrukcijām šāda vārstuļa var nebūt, un tādā gadījumā spēlētājam, veicot ieelpu, ar mēli jāaiztaisa gaisa caurulīte. Dažās konstrukcijās gaisa padevei paredzēta plēšu izmantošana, vispazīstamākās — tradicionālās īru elkoņdūdas (īru: píobaí uilleann) un Ziemeļumbrijas dūdas.

Maiss
Maiss ir hermētiska gaisa tilpne, kas ļauj regulēt un uzturēt pastāvīgu gaisa spiedienu, kamēr dūdinieks uzpūš vai piepumpē dūdas spēles laikā. Dūdu maisi parasti tiek izgatavoti no dzīvnieku ādas, reizēm izdaiļoti ar audumu. Atsevišķās zemēs dūdu maisus mēdza veidot arī no citiem atbilstošiem materiāliem, piemēram, roņu kuņģa vai cūkas pūšļa. Mūsdienās dūdu maisus mēdz veidot arī no sintētiskiem materiāliem. Spēles laikā dūdinieks maisu tur padusē un ar elkoni maisu piespiežot, regulē tajā gaisa spiedienu. Gaisa spiedienu maisā ir nepieciešams uzturēt vienmērīgu, lai panāktu vienmērīgu un precīzu skaņas augstumu. Dažkārt dūdu maisu tur nevis padusē, bet priekšpusē, to spiež, izmantojot abas rokas.

Stabule
Dūdām visbiežāk ir viena melodijas stabule un viena vai vairākas burdona stabules. Tomēr ir arī izņēmumi, piemēram, Ungāru tradicionālajām dūdām melodijas stabule sastāv no 2 kopā saliktām stabulēm, kā arī mēdz būt dūdas bez burdona stabulēm. Pēc stabules konstrukcijas dūdas tiek iedalītas 2 pamattipos:

  • Eiropas pašā rietumu daļā (ar austrumu robežu starp Vāciju un Itāliju) ir sastopamas dūdas ar dubultmēlīti un konisku stabules urbumu
  • Pārējā Eiropā (arī Latvijā) un citos pasaules apgabalos ir sastopamas dūdas ar vienkāršo mēlīti un cilindrisku stabules urbumu

Melodijas stabulēm ir melodijas caurumiņi, melodija tiek spēlēta, tos ar pirkstiem aizklājot. Caurumiņu skaits var būt dažāds, parasti tas nav lielāks par 9.

Burdona stabule
Burdona stabule dūdu spēles laikā rada nemainīgu skaņu, kas parasti ir oktāvu zemāka par melodijas stabules pamatskaņu. Burdona stabules var būt vairākas, tad tās tiek skaņotas kvintas un oktāvas intervālos, tomēr skaņojumi var būt dažādi. Visbiežāk burdona stabules tiek balstītas uz spēlētāja pleca, vai arī tās nokarājas uz leju no dūdu maisa.


Vēsture Latvijā
Daudzu ceļinieku un arī mācītāja, vēsturnieka un folklorista Augusta Vilhelma Hūpela 1777. gada etnogrāfiskajos aprakstos minēts, ka somas stabules bijušas latviešu un igauņu iemīļotākais tautas instruments. Livonijā un pārējā Ziemeļeiropā dūdas varētu būt ienākušas ap 15. gadsimtu, bet dokumentālas liecības par instrumenta lietošanu Livonijā ir kopš 16. gadsimta. Tā, 1550. gadā izdotajā Bāzeles zinātnieka Sebastiana Minstera darbā Cosmographia atrodams, iespējams, apkārt ceļojošā literāta Hansa Hāzentētera 1547. gadā no Livonijas atsūtīts attēls, kurā velnu un raganu dejām pavadījumu spēlē trīs muzikanti — dūdinieks, lautists un rata liras spēlmanis. Šis ir pirmais zināmais instrumentālās muzicēšanas attēls no Livonijas. Ļoti līdzīgs attēls ar dūdinieka un lautista pavadījumā pa apli dejojošiem velniem parādās arī Olafa Magnusa 1555. gadā izdotajā Historia de Gentibus Septentrionalibus.

Tomēr ar instrumenta spēli saistītā trokšņainība nepatika zemes valdniekiem, un ar likumiem dūdošanu sāka ierobežot un pat aizliegt. Sākot no 1753. gada dūdu spēli ierobežoja mazākos gadatirgos, bet 1760. gada 15. decembrī to aizliedza pavisam, un dūdotājam nu jau draudēja miesas sods un saimniekam — naudas sods. Lielu darbu dūdu spēles tradīciju iznīcināšanā paveica hernhūtiešu organizācijas, Vidzemes apgabalos, kur hernhūtiešu draudzes bija visaktīvākās, tika savākti un iznīcināti gandrīz visi instrumenti, līdz ar to no šī novada ir saglabājies maz senākā slāņa tradicionālās muzicēšanas pierakstu. 19. gadsimta beigās dūdas Latvijā gandrīz vairs nekur neskanēja. Līdz 20. gadsimta pirmajai trešdaļai pēdējie īstie dūdinieki — Dūdinieku Krišs no Jūrkalnes un Pēteris Šeflers no Alšvangas — vēl bija sastopami suitu vidū. 20. gadsimta pirmajā pusē dūdas tikušas spēlētas arī dažos Latgales ciemos, taču par to ir maz dokumentētu ziņu. Šeflera „Četrpāru dancis” ieskaņots 20. gadsimtā 30. gados iznākušā skaņuplatē, bet dūdošana vedībās nofilmēta 1935. gada filmā „Dzimtene sauc”.

Dūdu spēli Latvijā atjaunoja ar folkloras kustības uzplaukumu 20. gadsimta 70. un 80. gados. Par pirmajiem atjaunotās tradīcijas dūdiniekiem uzskatāmi Dainis Stalts, Valdis un Māris Muktupāvels, kā arī Māris Jansons. Instrumenti tika gatavoti no jauna, izmantojot vēstures muzeja arhīvos atrodamos paraugus, kā arī tika veiktas rekonstrukcijas pēc dokumentētajiem dūdu attēliem. 20. gadsimta 90. gados bija mēģinājumi apvienot Latvijas dūdu spēlētājus vienā grupā „Dūdinieki”. 2000. gadā ierakstu izdevniecība „Upe” latviešu tautas mūzikas kolekcijas ietvaros izdod albumu „Dūdas Latvijā”, kura ierakstīšanā piedalās dūdinieki Austris Grasis, Valdis un Māris Muktupāveli, Māris Jansons, Māris Jēkabsons, Andris Kapusts, Raigo Stalts. No 2003. gada Latvijā darbojas dūdu un bungu grupa „Auļi”, kas spēlē gan Latvijas tradicionālos dūdu meldiņus, gan arī veido savus aranžējumus un skaņdarbus.

2008. gadā ar Valsts Kultūrkapitāla Fonda un Latviešu Fonda atbalstu kultūras menedžmenta centrs „Lauska” izdod Kaspara Bārbala izdevumu „Dūdu spēles pašmācība”, kurā ietilpst mācību grāmata un vingrinājumu paraugu disks.

No 2008. gada Latvijā darbojas senās mūzikas grupa Obscurus Orbis, kas pārsvarā spēlē viduslaiku un Eiropas tautas melodiju aranžējumus un kā vadošo instrumentu izmanto dažādas dūdas.
lv.wikipedia.org

Vīrietis spēlē dūdas uz buru kuģīša

Kods: DA-158-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 29. jūnijā
S 2000 x 1334 px
1.89 MB
M 3000 x 2000 px
25.4 x 16.93 cm / 300 dpi
L 3888 x 2592 px
32.92 x 21.95 cm / 300 dpi
5.99 MB
REDZĒT licence
Bezmaksas komerciālai lietošanai
Saņem ATLAIDI iegādājoties vairākus foto uzreiz.
Raksti ATLAIDE un izvēlēto FOTO KODUS uz info@redzet.lv
Ja vēlaties atbalstīt portālu www.redzet.lv
ar savu brīvprātīgo ziedojumu tā attīstībai
Šī vietne izmanto sīkdatnes lai uzlabotu vietnes lietošanas pieredzi un nodrošinātu tās darbību un funkcionalitāti.
Sapratu
Priecājamies dalīties ar savām fotogrāfijām!
Jūs tās varat lietot brīvi, saskaņā ar savām vēlmēm un vajadzībām.

Turpināt lejuplādēt

Ja izmantosiet fotogrāfijas komerciālos nolūkos, lūdzam atbalstīt portālu www.redzet.lv ar savu brīvprātīgo ziedojumu:
PayPal:
vai
Bankas pārskaitījums:
Aija Pastare
Konts: LV13HABA0551043352866