0
info@redzet.lv

Dzīvnieki » Dzīvā radība » Zīdītāji

LācisSavvaļas zirgi Papes dabas parkā
Lasīt aprakstu
Tauri Papes dabas parkā, Taurgovs jeb Heka taurs (Bos primigenius taurus), Savvaļas govis un zirgi, Papes dabas parks

Tauri Papes dabas parkā

Kods: D-284-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 10. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
279 KB
S 2000 x 1334 px
2.73 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3507 x 2339 px
29.69 x 19.8 cm / 300 dpi
8.22 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Taurgovs 
 Valsts     Dzīvnieki (Animalia)
 Tips  Hordaiņi (Chordata)
 Klase  Zīdītāji (Mammalia)
 Kārta  Pārnadži (Artiodactyla)
 Dzimta  Dobradži (Bovidae)
 Apakšdzimta  Vēršu apakšdzimta (Bovinae)
 Cilts  Vēršu cilts (Bovini)
 Ģints  Vērši (Bos)
 Suga Taurs (Bos primigenius)
 Pasuga  Liellops (Bos primigenius taurus)

Taurgovs jeb Heka taurs, Heka liellops (Bos primigenius taurus) ir selekcijas ceļā iegūta liellopu šķirne, kas selekcionēta ar mērķi, dabā atgriezt izmirušos taurus (Bos primigenius).

Pēdējais taurs nomira 1627. gadā Polijā. Tā kā mūsdienu liellopi ir taura pēcteči, tad izmantojot selekciju kā instrumentu, zinātnieki cenšas dabā atgriezt seno izmirušo dzīvnieku. Starp zinātniekiem nav vienprātības šajā jautājumā. Daļa uzskata, ka izmantojot jaunākos sasniegumus ģenētikā ir iespējams atgūt izmirušu sugu, bet citi tam nepiekrīt, uzskatot, ka jauniegūtā šķirne ir tikai izmirušās sugas vairāk vai mazāk ārējs atdarinājums.

Tauru atjaunošanas programmas vēsture
Tauru atjaunošanas programmu 1920. gados uzsāka brāļi Heki - Heins Heks un Luts Heks no Vācijas. Heins Heks būdams Minhenes zoodārza direktors uzsāka līdz šim nebijušu programmu - izmirušo savvaļas sugu rekonstrukciju no mājdzīvniekiem, izmantojot mērķtiecīgu selekciju. Viņa mērķis bija atjaunot lielos Eiropas zālēdājus, kā Eirāzijas tauru (Bos primigenius primigenius) un tarpānu (Equus ferus ferus). Heinsa Heka programmai pievienojās viņa brālis Luts Heks, kas bija Berlīnes zoodārza direktors. Otrā pasaules kara laikā tauru atjaunošanas programmu finansiāli atbalstīja nacistu režīms. Taura atdzimšana lieliski iederējās ideālās āriešu tautas tēlā un leģendā.

Heins Heks tauru programmai lietoja Ungārijas stepju govis, Skotijas hailenderi, Bavārijas govis, Angelnas govis, Vācijas frīziešu govis un Korsikas govis. Berlīnē viņa brālis Luts Heks krustoja Spānijas cīņas buļļus ar Heinsa Heka iegūtajām govīm, kā arī ar citām šķirnēm. Jaunā iegūtā šķirne ārēji ļoti līdzinājās senajam tauram, un brāļi Heki Hitlera administrācijai ziņoja, ka uzdevums ir izpildīts.

Beidzoties karam, visas Berlīnes taurgovis aizgāja bojā, bet izdzīvoja Minhenes zoodārza taurgovis. 20. gadsimta beigās Minhenes taurgovis tika pārotas ar vēl dažādām primitīvām liellopu šķirnēm, lai turpinātu gadsimta sākumā iesāktos selekcijas darbus. Lai arī taurgovis ģenētiski ir ļoti tālu no senajiem, izmirušajiem tauriem, tās ārēji tiem ir līdzīgas, un tām piemīt daudzas savvaļas dzīvniekiem raksturīgās īpašības. Kā saka britu reto šķirņu kolekcionārs Dereks Govs: "Es nedomāju, ka tas ir lielāks grēks audzēt Heka taurus kā braukt ar folksvāgenu. Tā bija sapņu šķirne. Bet tā ir arī kvalitatīva liellopu šķirne ar izcilu izturību un pieticību. Es ticu, ka vienu dienu tās varētu atgriezties savvaļā un kļūt par majestātiskiem meža valdniekiem."

Pasaules Dabas Fonda programma
Mūsdienās Pasaules Dabas Fonda programmā tiek izmantoti Minhenes taurgovju pēcnācēji. Pasaules Dabas Fonda mērķis ir trīs lielo Eiropas zālēdāju (sumbru, savvaļas zirgu un tauru) atgriešanās savvaļā. Lielie zālēdāji nogana pļavas un atjauno dabisko ainavu. Noganītās pļavas ir mājvieta daudzām retām augu un dzīvnieku sugām.

Izplatība
Nīderlandē dabas rezervātā netālu no Flevolandes savvaļā, bez cilvēku iejaukšanās dzīvo apmēram 600 taurgovis. Otra lielākā savvaļas taurgovju populācija dzīvo Vācijas rezervātā netālu no Berlīnes. Vācijā lielas taurgovju populācijas mājo vēl divos rezervātos Tīringenē netālu no Jēnas un Bavārijā. Saskaņā ar 2000. gada datiem Francijā dzīvo apmēram 100 taurgovis. Lielbritānijā taurgovis 2009. gadā ieveda reto šķirņu kolekcionārs Dereks Govs (Derek Gow), kurš Beļģijā nopirka 13 taurgovis.

Taurgovis Latvijā ieradās 2004. gada 23. februārī. Pirmās 23 taurgovis tika palaistas Papes ezera dabas parkā.[6] 21 dzīvnieks tika atvests no Nīderlandes, bet 2 no Vācijas. Tā paša gada oktobrī uz Latviju atveda vēl 18 taurgovis, no kurām 2 buļļi tika piepulcināti Papes taurgovīm, bet 15 tika izlaisti Ķemeru nacionālajā parkā un 1 bullis tika aizvests uz Kandavu.

Izskats un īpašības
Taurgovs bullis ir samērā liela auguma, tā augstums skaustā pēc šķirnes rādītājiem nedrīkst būt zemāks par 1,6 metriem, govs zemākais skausta augstums ir 1,4 metri. Bet salīdzinot ar savvaļas tauru, taurgovis vidēji ir par 20 - 30 cm zemākas. Tomēr selekcijas gaitā taurgovju augumam un svaram ir tendence pieaugt, īpaši Vācijas ganāmpulkos.

Taurgovs buļļi nav smagāki kā citu šķirņu liellopa buļļi. Toties senais taurs svēra apmēram 1000 kg. Lai palielinātu taurgovju masu, govis mēģināja sapārot ar Āfrikas vatusi buļļiem. Rezultātā ieguva nedaudz lielākus pēcnācējus, bet tas izraisīja arī daudzām jaunajām govīm neauglību, kas liecina, ka gadu gaitā Āfrikas mājas liellopi ģenētiski ir attālinājušies no Eiropas liellopiem. Turpinot pārot ar Āfrikas buļļiem jauno govju neauglība pieauga.

Taurgovīm ir bieza, brūnganmelna vai zeltaini brūna vilna. Ziemas laikā kažoks kļūst biezāks, kas pasargā taurgovi no aukstuma. Ragi ir abiem dzimumiem, tie ir izvirzīti sāņus un galos uzliekti uz augšu.

Taurgovis gadu gaitā ir ieguvušas savvaļas dzīvniekiem raksturīgas īpašības: tās spēj izdzīvot un radīt pēcnācējus bez cilvēka palīdzības, tās nomaina vasaras apmatojumu pret ziemas, govīm ir labi attīstīts mātītes instinkts un prasme atrast piemērotu barību ziemas periodā, kā arī rudenim sākoties, uzkrāt tauku rezerves.

Uzvedība
Taurgovis veido ģimeņu grupas, kuras sastāv no vecākās govs, tās meitām, mazmeitām un pārējām sieviešu dzimuma pēcnācējām. Jaunie buļļi arī dzīvo mātes barā līdz 3 - 4 gadu vecumam. Riesta laikā katra ģimenes grupa pievienojās kādai buļļu grupai. Lielās teritorijās iespēja aplecināt ģimenes grupas govi ir samērā maza. Taurgovis bieži mājo kopā ar savvaļas zirgiem, jo pārtiek no garākas zāles nekā zirgi. Tās draudzīgi sadzīvo arī ar citiem zālēdājiem, kā mežacūkām, aļņiem, sumbriem un stirnām.

Taurgovīm ir vajadzīgas plašas ganības, jo vasarā tie zāli nenoplūc līdz zemei, bet ziemā tie barojas ar nenoplūkto zāli. Vasarā taurgovis barojas arī ar koku un krūmu lapām. Ziemā tie ēd arī koku atvases, mizu un krūmus.

Reprodukcija
Taurgovīm teļi dzimst pavasarī - aprīlī un maijā. Atšķirībā no liellopa govīm taurgovīm ir mazi tesmeņi, un tās izstrādā pienu tik, cik izdzer teļš. Govis pirms dzemdībām pamet baru, lai teliņš piedzimtu klusā un nomaļā vietā. Pirmās dienas teliņš tiek noslēpts zālē, un govs ierodas to pabarot vairākas reizes dienā. Teļam paaugoties, tas pievienojas mātei un pārējam ģimenes baram.
lv.wikipedia.org

Tauri Papes dabas parkā

Kods: D-284-10
Autors: Aivars Gulbis
Bildēts 2010. gada 10. septembrī
PAR
BRĪVU
1000 x 667 px
72 dpi
279 KB
S 2000 x 1334 px
2.73 MB
M 2480 x 1653 px
21 x 14 cm / 300 dpi
L 3507 x 2339 px
29.69 x 19.8 cm / 300 dpi
8.22 MB
REĢISTRĒJIES
30 dienas
IEGŪSTI S IZMĒRA
FOTOGRĀFIJAS
PRIVĀTPERSONĀM
sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI
LIETOŠANAI

sākot ar 5 EUR
Augstas kvalitātes bildes
5 € = 5 FOTO
10 € = 20 FOTO
Portālu www.redzet.lv un www.gotobaltic.com veidotāju grupas darbības sākums meklējams jau 2004. gadā, kad pulciņš domubiedru – 4 jaunieši un viens pieaugušais – brauca pa Latviju muzicēdami un iepazīdami Latvijas dabu un atklādami ceļotprieku. Tolaik arī radās interese par fotografēšanu, kā rezultātā laika gaitā sakrājās liels fotoarhīvs. Radās jautājums, kur to likt, kā izmantot, lai tam būtu kāda jēga? Tāpēc arī dzima ideja par portāla izveidošanu, un nu jau dažus gadus tā ir sekmīgi realizēta, jo portālā www.redzēt.lv līdz šim ir ievietots vairāk par 20000 bildēm, ik dienas tam ir ap 600 unikālo skatījumu un ir bilžu bezmaksas lejuplādes iespēja, kas tiek plaši izmantota.
Apceļojot Latviju, radās secinājums, ka mums ir ļoti daudz skaistu, bet neapzinātu vietu un ceļotājam nebūt nav viegli ātri un ērti atrast sev vajadzīgo informāciju, kas kurā vietā būtu apskates vērts. Sākām vākt materiālus dažādās interneta vietnēs, un vajadzība atkal deva jaunu ideju – veidot ceļotājam ērtu portālu, kurā vienuviet būtu iespējams atrast visu vajadzīgo informāciju – ko attiecīgajā vietā apskatīt, kur paēst, kur pārnakšņot, kur vērsties dažādu tehnisku nepieciešamību un kļūmju gadījumos. Pašreiz esam šīs idejas īstenošanas sākumā, un mūsu mērķis ir ar portāla www.gotobaltic.com palīdzību veidot tūrismam pievilcīgu Latvijas un vēlāk visas Baltijas tēlu, kā arī reklamēt mūsu organizācijas, uzņēmējus, individuālos ražotājus u.c., palīdzot viņiem piesaistīt klientus.
Sākumā plānojam parādīt kartē Latviju, sadalītu pa reģioniem un novadiem. Reģionu kartē būs redzamas interesantākās apskates vietas. Novados varēs redzēt plašāku informāciju par apskates vietām un sociāli nozīmīgiem objektiem.
Savu mērķi sākam īstenot ar Kurzemes novadiem.
Ērtības labad piedāvājam divus apskates veidus:
1. Uzklikšķinot atveram novada karti un izvēlamies sev interesējošo objektu apskati.
2. Sev interesējošas vietas aplūkošanai izvēlamies no saraksta.
Papildus kartei un apskates vietu sarakstam portālā atradīsiet attiecīgo vietu fotogrāfijas un informatīvus aprakstus. Tas jums palīdzēs izvēlēties savu ceļojumu pieturas un galamērķus.
Mūsu lielais mērķis ir šādā veidā parādīt visu Baltiju.
Perspektīvā plānojam portālu tulkot angļu, krievu, vācu, ķīniešu un poļu valodās, tādējādi piedāvājot lielisku produktu šo valstu tūristiem.

Tā kā uzdevums ir ļoti liels, aicinām katru interesantu uz sadarbību.


Turpināt lejuplādēt

Sākot ar 1 eiro atbalstu
saņemsiet iespēju 30 dienas
LEJUPLĀDĒT FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px)
bez www.redzet.lv logo

UZZINĀT VAIRĀK
REĢISTRĒJIES

un
30 dienas
iegūsti
JEBKURAS FOTOGRĀFIJAS FOTOGRĀFIJAS LABĀ KVALITĀTĒ
(S izmērs, A4, 2000 x 1333 px) bez www.redzet.lv logo
Reģistrēties
PRIVĀTPERSONĀM sākot ar 1 EUR
KOMERCIĀLAI LIETOŠANAI sākot ar 5 EUR
Reģistrējoties saņemsi piekļuvi
lejuplādes pogai

Varēsi lejuplādēt jebkuras izvēlētās fotogrāfijas!
Garantējam Jūsu sniegtās informācijas konfidencialitāti.
Jautājumu gadījumā sazinieties ar mums: info@redzet.lv
IEGŪSTI AUGSTAS KVALITĀTES FOTOGRĀFIJAS

5 € = 5 FOTO vai 10 € = 20 FOTO
iegūsti FOTOGRĀFIJAS AUGSTĀ KVALITĀTĒ
L izmērs, 3888 x 2592 px, vai XL izmērā


Raksti mums uz:
info@redzet.lv
un iegūsti izvēlētās fotogrāfijas!

Izvēlieties jebkuras 5 fotogrāfijas neatkarīgi no lieluma un kvalitātes par 5 eiro, vai jebkuras 20 fotogrāfijas par 10 eiro.

Ielogoties

Jūs neaizpildījāt abus laukus.

Reģistrēties

Jūs neaizpildījāt visus laukus.