Attēla priekšplānā redzams liels, neregulāras formas ledus un sniega sakopojums, kas izveidojies uz akmeņaina pamata Užavas piekrastē. Ledus virsma ir grubuļaina, vietām redzamas mazas lāstekas un sarmas kristāli, kas liecina par viļņu un sala kopdarbu. Caur dzidro, seko ūdeni krasta tuvumā saskatāmi krāsaini oļi un jūras dibena akmeņi.

Gar krasta līniju stiepjas vairāki līdzīgi balti ledus pauguri, kas veido ritmisku rakstu gar ūdens malu. Tālumā, pludmales labajā pusē, redzamas cilvēku figūras, kas dodas pastaigā pa sniegoto krastu, un priežu meža josla, kas norobežo pludmali. Jūras ūdens ir mierīgs, ar viegliem atspulgiem no skaidrajām debesīm.

Apgaismojums ir spilgts un dienas vidum raksturīgs, kas liek sniegam un ledum mirdzēt. Debesis ir gaiši zilas ar nelieliem, spalvu mākoņiem pie horizonta. Šī ainava atspoguļo ziemas mieru un dabas spēju pārveidot piekrasti par unikālu, baltu arhitektūru.