Smilšainas kāpas ar zālienu stiepjas gar piekrasti, veidojot pakāpenisku pāreju no pludmales uz mežu. Kāpās aug dažāda augstuma priedes, kuru stumbri un vainagi izceļas uz skaidro debesu fona. Smiltīs redzami zālaugi, kas nostiprina nogāzi.

Nogāzes augšdaļā vietām redzamas atsegtas koku saknes un krituši stumbri, kas liecina par dabisko eroziju. Veģetācija ir nevienmērīga, ar zaļiem un dzeltenīgiem toņiem, kas raksturīgi piejūras videi. Pludmale redzama tālumā gar jūras malu.

Ainava atklāj dabisku un maz traucētu piekrastes vidi. Skats ir plašs un mierīgs, uzsverot kāpu, meža un jūras savstarpējo līdzsvaru.