Attēlā redzams smilšu kāpas uzbērums, kura virsotni un nogāzes klāj zaļas un dzeltenīgas kāpu zāles ceri. Kāpas smiltis ir viļņotas un grubuļainas, un uz tām krīt zemas saules gaismas mestas ēnas, izceļot reljefu. Saules stari apspīd augus, liekot tiem izskatīties košiem un zeltainiem.

Virs kāpas stiepjas zilas debesis, ko sedz samērā blīva pelēku un baltu mākoņu josla. Tālumā, kreisajā pusē, aiz kāpas kores ir saskatāma pludmales smilšu josla un neliela daļa no ūdens virsmas pie apvāršņa.

Uz kāpas nogāzes starp zāli redzami arī daži citi zemi piekrastes augi ar nelielām lapām. Kompozīcija koncentrējas uz kāpas dabisko struktūru un augāja mijiedarbību ar vēju un gaismu.